Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters, kas airBaltic padomē ir kopš 2007.gada maija, nezinot, kam ir piesaistīta B.Flika alga un no kādiem faktoriem tā atkarīga. Pats lidsabiedrības vadītājs viņam stāstījis, ka savulaik viņu uzaicināja strādāt SAS puse un tad panākta vienošanās par šo algas apmēru. K.Peters teica, ka laikā, kad viņš darbojas padomē, par B.Flika algu nav lemts.
Vaicāts, vai, viņaprāt, airBaltic šefa alga ir adekvāta, K.Peters atzina, ka tā neapšaubāmi ir ļoti liela alga, bet, pēc viņa domām, B.Fliks ir arī ļoti labs menedžeris. "Tīri koleģiāli es negribētu izteikt šobrīd savus vērtējumus," piebilda padomes loceklis.
Viņš vērsa uzmanību uz straujo airBaltic attīstību, taču, vaicāts, vai tas attaisno lielo algu, teica: "Es negribu absolūti attaisnot, es neesmu Bertolta [Flika] advokāts." Vaicāts, vai atalgojumu nevajadzētu ietekmēt faktam, ka uzņēmums strādā ar zaudējumiem, viņš pauda viedokli, ka ir jāskatās korelācija starp attīstību un zaudējumiem. Viņš norādīja, ka patlaban lielas vecas aviokompānijas neattīstās vispār.
K.Peters pieļāva, ka viņš kā padomes loceklis varētu prasīt airBaltic vadībai informāciju par algu, taču "drīzāk tīri koleģiāli es to varētu pajautāt".
Līdzšinējā satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) biroja vadītāja Inga Pelša, kas saskaņā ar Lursoft datiem airBaltic padomē darbojas kopš 2006.gada rudens, nevēlējās sniegt komentārus par B.Flika atalgojumu, norādot, ka "airBaltic ir uzņēmums, kas darbojas brīvajā tirgū un konkurē ar citiem". Šī iemesla dēļ viņa nevēloties izteikties par lidsabiedrības darbību.
Vaicāta, vai, viņasprāt, alga ir adekvāta B.Flika ieguldījumam uzņēmuma darbā, I.Pelša pauda viedokli, ka airBaltic darbojas pietiekami labi, ņemot vērā kopējo situāciju aviācijas biznesā. "Tas ir arī viss," teica padomes locekle. Par faktoriem, kas nosaka algas apmēru, viņa aicināja vaicāt pašai aviosabiedrībai.
Savukārt airBaltic norāda, ka informācija par algām ir konfidenciāla un neatklājama, jo aviokompānija darbojas pēc komerciāliem principiem. Tas attiecoties ne tikai uz B.Flika algu, bet arī citu lidsabiedrības darbinieku atalgojumu.
Ilggadējs airBaltic padomes loceklis, Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks patlaban atrodas atvaļinājumā Itālijā.
Ar airBaltic padomes priekšsēdētāju Edmundu Krastiņu Dienai pagaidām nav izdevies sazināties.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba aģentūrai BNS paudusi viedokli, ka airBaltic prezidenta B.Flika atalgojums ir nesamērīgs. Viņa sacījusi, ka uzņēmumā, kurā valstij pieder vairāk nekā 50%, būtu jānosaka principi, pēc kādiem tiek noteikts vadības atalgojums un kas reizē arī būtu saistīts ar uzņēmuma darbības rādītājiem. Situācija, kad atalgojuma noteikšana un tā apmērs tiek slēpts, liecina, ka uzņēmumā šādu principu nav.
Sudraba klāstīja, ka Valsts kontrole (VK) nekad nav veikusi revīziju airBaltic. Pēc viņas teiktā, pārbaudīt var vien valsts rīcību ar tai piederošajām kapitāldaļām, taču tad būtu jādomā, kā šo darbu veikt, jo visa uzņēmuma saimnieciskā darbība notiek kopā. Pagaidām VK nav domājusi, ka šādu revīziju varētu veikt, turklāt pašlaik saistībā ar Satiksmes ministriju ir sāktas divas citas revīzijas - Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, kā arī par pasažieru pārvadājumiem.