Deputāti asi debatēja, vai normatīvos ir jāparedz iespēja trīs gadu laikā banku pasludināt par maksātnespējīgu vai to likvidēt. Pret šādu normu bija Saskaņas centra un PCTVL deputāti, savukārt Tautas partijas un LPP/LC pārstāvji balsojumā atturējās. Pirmoreiz balsojot, deputātu balsis sadalījās vienādi, un arī otro reizi balsojums bija tāds pats, līdz ar to priekšlikums paredzēt iespēju banku likvidēt tika noraidīts.
Komisija gan atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumu, ka bankas restrukturizācijas jaunās normas tiks attiecinātas tikai uz bankām, kurās ieguldīts valsts kapitāls. Uz privātbankām tās neattieksies.
Vēl arī deputāti vēlējās noteikt, ka gadījumā, ja nodalītā kredītiestāde neatbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) prasībām un nesaņem nepieciešamo atļauju, galīgo lēmumu par turpmāko kredītiestādes darbu pieņem Saeima.
Kā vēstīts, pašreizējā likuma versija, ko Saeima atbalstīja pirms vairāk
nekā gada,
paredz kredītiestādes restrukturizēt dažādos veidos. Taču opozīcijā
esošā Saskaņas centra (SC) iniciētie un virzītie grozījumi
likumā pieļauj kredītiestādi sadalīt tikai divās kredītiestādēs, un to
iespējamā pārveide vai likvidācija būtu iespējama tikai pēc trim gadiem.
Zinātāji vērtē, ka SC steigā virzītie normatīvi izstrādāti, lai nepieļautu Parex sadali pašreiz valdības iecerētajā versijā. Tas paredz Parex sadali, izveidojot jaunu - tā saukto labo banku, vecajā atstājot sliktos bankas aktīvus, kur paliktu arī Parex akcionāru noguldītais subordinētais kapitāls. Patlaban paredzēts, ka pēc Parex restrukturizācijas sliktā banka tāpat kā labā turpina darbu. Tomēr, ja sliktā daļa nespētu pildīt FKTK kredītiestādēm izvirzītas stingrās prasības, tad rezultāts var būt tāds, ka abi bijušie akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis procentus no subordinētajā kapitālā noguldītajiem miljoniem varētu nesaņemt, lēš zinātāji.
Grozījumi likumā atzīti par steidzamiem, paredzams, ka Saeima par tiem lems nākamnedēļ.