Komisija: pārkāpumi galvenokārt formāli

Faktiski, tie visi kā jau iepriekš presei bija atzinis komisijas vadītājs, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, ir disciplināri vai administratīvi. Sods par tiem var būt ar maigāku raksturu nekā atbrīvošana no amata par neatbilstību amatam, kā tas noteikts valdības rīkojumā par komisijas izveidošanu un kas ir augstākais sods, kādu mēdz piemērot par ļoti būtiskiem amatpersonas darbības pārkāpumiem.

Pēc kāda neoficiāla, taču droša avota sniegtajām ziņām, komisijas atzinumā A.Loskutovam varētu tikt pārmesta vismaz četros likumos noteiktu atsevišķu normu neievērošana, kas visas attiecas uz viņa kā biroja vadītāja funkcijām un to nodrošinājumu. Proti, ļoti iespējams, ka kā viens no A.Loskutova pārkāpumiem atzinumā tiks fiksēts likumā par KNAB, biroja priekšniekam (4.pants 3.daļa) noteikto pienākumu un funkciju neizpildīšana. T.i., ka A.Loskutovs nav nodrošinājis sekojošas likumā noteiktās darbības — biroja darba vadīšanu, biroja darbības plānu šajā likumā paredzēto funkciju izpildei apstiprināšanu un birojam noteikto funkciju izpildi, kā arī priekšniekam noteikto biroja darbību reglamentējošo iekšējos normatīvos aktu apstiprināšanu.

Otrs atzinumā fiksētais likuma pārkāpums varētu būt saistīts ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normu neievērošanu. Ļoti iespējams, ka atzinumā A.Loskutovam pārmetīs šajā likuma noteikto valsts pārvaldes principu pārkāpšanu, norādot uz likuma 10.panta 1.daļā ("Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim") noteikto normu neievērošanu. Atzinumā varētu parādīties arī tas, ka A.Loskutovs savā darbībā nav nodrošinājis valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.pantā noteiktās atsevišķas tiešās pārvaldes vadītāja funkcijas. Proti, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkciju pildīšanu, atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu (17. panta 1.daļa), kā arī, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītājs, ja nav noteikts citādi, izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu (17.panta 2 daļas 6 punkts). Vēl cits pārmetums par valsts pārvaldes iekārtas likuma normu neievērošanu varētu attiekties uz likuma 72.pantā noteikto iekšējo normatīvo aktu sagatavošanas un izdošanas noteikumiem.

Trešais likums, kuru normu neievērošanu komisijas atzinumā A.Loskutovam varētu tikt pārmesta saistīta ar iekšējā audita likumā noteikto visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, tās uzlabošanu un pārraudzību, par kuru atbildīgs ir iestādes vadītājs. Savukārt ceturtais likums, kuru normu pārkāpšana, iespējams, tiks fiksēta valdības atzinumā, saistīta ar Kriminālprocesa likuma noteiktajām izmeklēšanas iestādes vadītāja pilnvarām izlemt ar kriminālprocesa veikšanu saistītus noraidījumus, sūdzības un procesa organizatoriskos jautājumus.

Kopumā, kā minēts, visi šie pārmetumi par minēto likumu normu neievērošanu saistās ar valdošās koalīcijas, īpaši Tautas partijas, politiķu A.Loskutovam jau iepriekš publiski pārmesto nespēju nodrošināt biroja vadību un kontroli par tā darbu. Kāds būs komisijas un valdības viedoklis par to, vai šie pārkāpumi ir tik būtiski, lai A.Loskutovu atbrīvotu no KNAB šefa amata, visticamāk, būs zināms jau pēcpusdienā.

Diena jau ziņoja, ka pusdienlaikā notiks valdības ārkārtas sēde, kurā lems, vai lēmumu par Loskutova atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata nodot Saeimai. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis otrdien vakar'a informēja, ka komisija ir sagatavojusi atzinumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova atbilstību amatam. Balsojums notiks trešdien no rīta komisijas pēdējā sēdē.