Komisija piekrīt ierobežot vēlēšanu lokomotīves

Viņš ieteica veikt izmaiņas vēlēšanu sistēmā, lai nodrošinātu lielāku politiķu atbildību vēlētāju priekšā, iebilstot arī pret politiskās piederības maiņu vienas Saeimas laikā. Jaunā laika (JL) priekšlikums, kas liegs partiju līderus pieteikt visos vēlēšanu apgabalos, bija iesniegts jau pērnā gada sākumā. Nesen līdzīgu iniciatīvu izteica arī Pilsoniskā savienība, kurai pašai ir jaunizveidota frakcija no bijušajiem Jaunā laika un TB/LNNK biedriem. Par JL priekšlikumu balsoja arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Tautas partijas (TP) deputāti. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP) atzina, ka tām Saeimā jau pārstāvētajām partijām, kurām ir vairāki spēcīgi līderi, šī norma ir izdevīga. Vēlēšanu reformas biedrības vadītājs Valdis Liepiņš, kurš bija aicinājis veikt šādas izmaiņas likumā, sēdē norādīja — līdzšinējā sistēmā sarakstu līderi tiek ievēlēti no Vidzemes vai Rīgas, bet no Zemgales vai Kurzemes līderu atbrīvotajās vietās Saeimā iekļūst deputāti ar daudz mazāku atbalstu. Oponējot Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) pieļāva neprognozējamu vēlētāju migrāciju, kad cilvēki ar autobusiem tiks vesti uz apgabaliem, kuru sarakstā būs viņu kandidāts. Tad drīzāk partijām visos apgabalos būtu jāstartē ar vienu un to pašu sarakstu, kurā ir 100 kandidāti, tāpat kā Eiroparlamenta vēlēšanās, visā Latvijā balso par vienu katras partijas sarakstu. Tas gan varētu apgrūtināt jauno un nelielo partiju iespējas cienīgi startēt. Cilvēku trūkuma dēļ tas mazām partijām būtu vēl sarežģītāk, ja Saeimu, pašvaldības un EP vēlētu vienā dienā. Jānis Lagzdiņš (TP) pieļauj, ka komisijā atbalstītā norma spiedīs partijas likt sarakstos populārus dziedātājus, šovu vadītājus vai sportistus, lai vairotu atbalstu, bet ir šaubas, vai politikā nepārbaudīti cilvēki spēs kvalitatīvi veikt deputāta pienākumus. "Galvenā problēma nav vēlēšanu sistēmā, bet gan partiju atbildībā par sarakstu kandidātiem, kas diemžēl tiek izraudzīti diezgan nepārdomāti, neveidojot šos cilvēkus par profesionāļiem, kuri vēlētos nodarboties ar politiku," Dienai teica J.Lagzdiņš. Kad labējā opozīcija aicināja atteikties no lokomotīvju principa, izskanēja aizdomas, ka tas ir vērsts pret jaunu politisko spēku, lai tā līderis, piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga, nevarētu startēt visā Latvijā. Saskaņas centra (SC) frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs sēdē norādīja, ka Aivars Lembergs, nestartējot nevienā apgabalā, "deva lielu pienesumu ZZS frakcijas deputātu skaitam". SC ir par radikālākām izmaiņām vēlēšanu sistēmā, "vai nu visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, vai sadalām valsti 100 vēlēšanu apgabalos". Tā būtu pāreja no proporcionālās vēlēšanu sistēmas uz mažoritāro, grozot Satversmes 6.pantu, kas iespējams tikai tautas nobalsošanā. V.Muižniece uzsvēra, ka "visi uzlabojumi vēlēšanu likumā ir veicami tikai proporcionālās sistēmas ietvaros". Diskusijās ir minēta arī ierosme par grozāmajiem sarakstiem, kad vēlētājam, balsojot par kādu partiju, ir iespēja tās sarakstā ierakstīt sev tīkamu kandidātu no citas. Tas var parādīties uz likuma izskatīšanu 3.lasījumā.