Likuma izmaiņas paredz ieviest bezdarbnieku sadalīšanu noteiktās grupās secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos jeb bezdarbnieku profilēšanu. Bezdarbnieku apmācība tiks plānota, ņemot vērā katras personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem plānots piedāvāt apmācību, kas uzlabo esošās prasmes un iemaņas, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu, nodarbinātības aģentūras klientam būs pieejami finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija.
Bezdarbnieku profilēšana ļaus piedāvāt mērķētākus un klientiem piemērotākus pakalpojumus, līdztekus optimizējot Nodarbinātības valsts aģentūras resursu izmantošanu, norāda likumprojekta autori Labklājības ministrijā.
Līdztekus plānots ieviest jaunu aktīvo nodarbinātības pasākumu Darba meklēšanas atbalsta pasākumi, lai motivētu bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu. Tas paredz sadarbībā ar bezdarbnieku izstrādāt individuālu darba meklēšanas plānu, veikt piemērota darba noteikšanu, kā arī informēt par darba meklēšanas metodēm.
Likuma grozījumi ietver deleģējumu valdībai noteikt plašākus piemērota darba kritērijus, nekā tiek patlaban noteikti likumā. Bezdarbniekam ir pienākums pieņemt piemērotu darba piedāvājumu, un, ja klients no tā atkārtoti atsakās, viņš var zaudēt bezdarbnieka statusu. Taču šobrīd kritēriji neļauj objektīvi izvērtēt, vai darbs ir piemērots, jo, piemēram, netiek ņemta vērā bezdarbnieka sociālā situācija, iespējas strādāt pilnu darba laiku, kā arī paredzētais darba samaksas apmērs, norāda likumprojekta autori. Kā vienīgie kritēriji patlaban definēti bezdarbnieka profesionālā sagatavotība, veselības stāvoklis, kā arī potenciālās darbavietas sasniedzamība.
Pārņemot Eiropas Savienības direktīvas prasības, likumprojekts paredz paplašināt to personu loku, kurām ir tiesības iegūt bezdarbnieka un darba meklētāja statusu. Šādas tiesības paredzētas trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas un strādā Latvijā. Šīm personām tiks nodrošināta arī daļēja piekļuve valsts atbalsta pasākumiem, piemēram, konsultatīvie pakalpojumi, taču ne finanšu ietilpīgākie aktīvās nodarbinātības pasākumi.
Piedāvātās likuma izmaiņas arī paredz, ka par laiku, kad bezdarbnieks piedalās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, viņam neizmaksā valsts vecuma pensiju, kas piešķirta priekšlaicīgi. Tas nepieciešams, lai ievērotu valsts vecuma pensijas izmaksas pamatprincipu – pensija netiek izmaksāta par laiku, kad par personu ir veiktas sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai.
Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāji atbalsta likumā paredz arī virkni citu labojumu un precizējumu.
Likumprojekts trīs lasījumos vēl jāskata Saeimā.