Konkurences padome atbalsta apvienošanos ar SPRK

Jaunas institūcijas izveide dos iespēju līdzsvarot situāciju - paredzēt atbilstošu finansējumu gan kopējai konkurences situācijas analīzei, gan nepieciešamības gadījumā veikt regulāciju.Jaunzeme uzsver, ka nav lietderīgi uzturēt divas kolektīvās lēmējinstitūcijas, katru piecu cilvēku sastāvā. "Tas prasa būtiskus līdzekļus, kuri tiek iegūti KP gadījumā no nodokļu maksājumiem, bet SPRK gadījumā - no komersantiem, tādējādi izņemot tos no tautsaimniecības.""Izveidojot jaunu iestādi, ir iespēja izmantot tirgus analīzes pieredzi, kas ir uzkrāta SPRK un KP. Šīs pieredzes izmantošanas iespējām ir ļoti liela nozīme smagāko konkurences tiesību pārkāpumu - karteļu - atklāšanā, jo līdz šim KP nav saņēmusi nevienu ziņojumu no tirgus dalībniekiem par karteļiem, tādējādi karteļus iespējams konstatēt un atklāt, tikai un vienīgi izmantojot analītiskās metodes," teikts Jaunzemes paziņojumā.Viņa norāda, ka ar nākamajam gadam plānoto budžetu 302 tūkstošu latu apmērā (mazāks vēl nekā 2004.gadā) nav iespējams pildīt Konkurences likumā noteiktās funkcijas un turpmāka iestādes "uzturēšana pie dzīvības" nebūtu lietderīga."KP izveidošana un uzturēšana nav uzskatāma par nacionālu "kaprīzi" - konkurences uzraudzības iestādes pastāv visās attīstītās pasaules valstīs un vairumā jaunattīstības valstu. Konkurences tiesību ievērošanas kontroles nodrošināšana pieder pie Latvijas uzņemtajām saistībām, iestājoties ES. Un visbeidzot, Latvijā nav daudz valsts pārvaldes iestāžu, kuras tieši piemēro EK Dibināšanas līgumu ar visu šī procesa komplicētību un atbildīgumu," paziņojuma noslēgumā norāda Jaunzeme.Valdības komiteja pirmdien nepanāca vienprātību jautājumā par KP un SPRK apvienošanu. Komiteja nolēma, ka par to jādiskutē valdību veidojošās koalīcijas sanāksmē.