Konkurences padomei (KP) radušās aizdomas par oligopolu Latvijas degvielas tirgū, šodien raksta laikraksts "Dienas Bizness" (Db).
Jau ziņots, ka marta vidū KP nosūtīja vēstuli dalībniekiem lietā par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem "Neste" un "Statoil" darbībās. Lietas izpēte notiek par degvielas mazumtirdzniecības cenu pazeminājumu 2006.gada janvārī, februārī un martā.
Db raksta, ka KP, izmeklējot lietu, radušās aizdomas, ka dominējošo stāvokli degvielas tirgū ļaunprātīgi izmanto trīs tirgus līderi.
Konkurences likums paredz, ka KP par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu var uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latus katram, uzsver laikraksts.
Vēstulē, kas nonākusi Db rīcībā, KP ar saviem secinājumiem iepazīstina iesaistītās puses un norāda, ka degvielas tirgū pastāv kolektīva dominance jeb dominējošais oligopols, ko veido "Neste Latvija" ("Neste"), "Latvija Statoil" ("Statoil") un "Lukoil Baltija R" ("Lukoil").
KP skaidro, ka jēdziens "vairāki tirgus dalībnieki" nozīmē, ka dominējošā stāvoklī atrodas divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kuri ir juridiski neatkarīgi cits no cita, bet starp kuriem pastāv ekonomiska saikne, kas izpaužas tādējādi, ka šie tirgus dalībnieki ir "kopīga vienība" noteiktās darbībās pret konkurentiem, klientiem vai patērētājiem, tādējādi konkrētā tirgū noteiktos apstākļos var izveidoties un pastāvēt kolektīvais dominējošais stāvoklis.
2003.gadā oligopola tirgus daļa bijusi 39,34%, bet pēc tam atsevišķos laika periodos tā tikai pieaugusi, no 2006.gada janvāra līdz martam sasniegusi pat 49,98%, liecina KP aplēses. Tādējādi oligopola tirgus daļa pārsniedz Konkurences likumā noteikto tirgus dalībnieku tirgus daļas slieksni dominances konstatēšanai, turklāt tirgus daļa pārsniedz 40% pietiekami ilgā laika periodā un tai ir tendence pieaugt.
KP uzsver, ka Latvijas degvielas tirgus ir caurspīdīgs, kas ļauj "Statoil", "Neste" un "Lukoil" koordinēt degvielas mazumtirdzniecības cenu līmeni tirgū, pietiekami skaidri zinot vienam otra rīcību degvielas cenu svārstību lakā un to radīto ietekmi uz ārpus oligopola esošajiem tirgus dalībniekiem, to izspiešanu no tirgus.
"Statoil" un "Neste" norādījuši, ka to rīcība, pazeminot degvielas cenas, bijusi atkarīga no savstarpējās konkurences. KP secinājusi, ka trīs tirgus līderi, adaptējot vienam otra rīcību, rada iespaidu par šķietamu, spēcīgu savstarpēju konkurenci, tā sekmējot beznorunu vienošanos par cenu pazemināšanu vai paaugstināšanu.
Lai gan KP norāda, ka "Lukoil" nav bijis iniciators cenu pazeminājumam, tomēr, sekojot "Statoil" un "Neste" rīcībai, "Lukoil" arī radījis ietekmi uz konkurences vājināšanos. KP uzskata, ka jebkurš no oligopola dalībniekiem, pazeminot cenu zem konkurences līmeņa, gūst labumu visu oligopola dalībnieku labā.
"Lukoil" padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans laikrakstam pauda sašutumu par KP secinājumiem. "Šajā vēstulē rakstītajā nav ne smakas no izpratnes par konkurenci. Mēs ne ar vienu nekad neesam vienojušies. "Statoil" un "Neste" mēs uzskatām par konkurentiem. KP mūs ir pievilkusi "aiz matiem", lai veidotos dominējošais stāvoklis, jo abi lielākie Latvijas degvielas tirgotāji vien neveido 40%, kas, balstoties uz Konkurences likumu, ir dominējošam stāvoklim nepieciešamā tirgus daļa," skaidroja uzņēmējs.
Viņš pauda neizpratni par KP rīcību, pielīdzinot trīs kompānijas ar atšķirīgām tirdzniecības politikām, kuras savā starpā ir konkurentes.
"Vēstulē norādīts, ka lēti nevar tirgot un arī dārgi nevar tirgot. Nu tad lai viņi pasaka, kā var tirgot," sacīja Kogans.
Degvielas tirgus eksperts Māris Liepiņš laikrakstam norādīja, ka KP lēmuma sekas varētu radīt jucekli tirgū, jo uzņēmējiem nebūs skaidrs, kā noteikt cenas. "Tad jau, nosakot cenas, jābūt publiski apstiprinātai formulai, kuru ievērojot degvielu drīkstētu tirgot atbilstoši likumam," sacīja Liepiņš un piebilda, ka no biznesa viedokļa šāda situācija nebūtu nopietna.
Viņaprāt, vajadzētu ne tikai sodīt uzņēmējus, bet arī piedāvāt risinājumu, kā rīkoties, nosakot cenas. "Cena ir viens no svarīgiem līdzekļiem, piesaistot klientu, un tirgotāji katrs strādā ar cenu, kādu uzskata par pareizu," uzsvēra Liepiņš.
Viņš prognozēja: ja tirgus līderiem tiks piemēroti kādi sodi, uzņēmumi tos pārsūdzēs, bet tā dēvētās cenu brīvdienas ar atlaidēm nedēļas nogalēs patērētājiem vairs "nespīdēšot".
Db atgādina, ka pērn, kad KP lietu ierosināja, "Neste" un "Statoil" savu vainu neatzina. ""Neste" ir mūsu asākais konkurents, tāpēc citu tirgus dalībnieku izteiktie pārmetumi pēc būtības ir absurdi," toreiz sacīja "Statoil" izpilddirektore Baiba Rubesa.
Savukārt "Neste" mazumtirdzniecības vadītājs Zigismunds Niedra uzsvēra, ka degvielas cenas automātiskajās "Neste" uzpildes stacijās tiek noteiktas tikai pēc uzņēmuma cenu veidošanas politikas, finansiālajiem mērķiem, tirgus situācijas analīzes un pēc Latvijas un Eiropas Savienības konkurences tiesību noteikumiem.
Atbilde uz KP vēstuli jāsniedz līdz šā gada 4.aprīlim. Pagaidām lietā iesaistītie dalībnieki atturas sīkāk komentēt tās saturu.
Jau ziņots, ka uz iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem norādījusi Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība, SIA "Viada", SIA "Augstceltne", SIA "Ovo", SIA "Geksans", SIA "Nivals", SIA "Voer", SIA "Trest Oil Co", SIA "RusLatNafta", SIA "Gotika Auto", SIA "Premium Petroleum", SIA "Aparts" un SIA "Super Star".
KP 2006.gada 22.martā ierosināja lietu par aizliegtas vienošanās, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un negodīgas konkurences iespējamiem pārkāpumiem "Statoil" un "Neste" darbībās.