Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Konstitucionālo tiesību zinātāji kritiski vērtē TP iniciatīvu

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
advisor
a
sia...what? advisor to whom? mercedes?
Edgars II
E
Pilnībā piekrītu Annijas Kārkliņas un Gunāra Kūtra viedoklim. Domāju, ka, ja cilvēkam ir tiesību zinātņu doktora grāds, kā , piem., Kārkliņai, tad žurnālistam ir pamats cilvēku dēvēt par ekspertu. P.s. Viņi, manuprāt, ir vieni no labākajiem un sakarīgākajiem LU JF pasniedzējiem.
Janis ll
J
POLITISKAS PROSTITUCIJAS AUGSTAKA PILOTAZA, TAUTAS PARTIJA DROSI ZINOT KA SAEIMA PEC JAUNAJIEM LIKUMIEM NETIKS.. CENSAS SARIKOT VELESANAS VEL PEC VECAJIEM LIKUMIEM.. ..UN PAR KANDIDATU IZVIRZIS POPULARO MUZIKI RAIMONDU PAULU KAS IEVILKS SAEIMA ATKAL TAUTAS PARTIJU..
janis
j
Manuprāt, G.Kūtris kā Satversmes tiesas priekšsēdētājs ir komentējis politiku nevis tiesības. Ar šādu komentāru viņš ir neobjektīvs, izskatot sūdzības par Saeimas pieņemtajiem likumiem. Tā jau nav Satversmes tiesa, bet topošo politiķu placdarmu - ex tiesnese Čepāne ir deputāte, ex priekšsēdētājs kandidē uz prezidenta amatu un paraksta politiskas partijas manifestus. esošais priekšsēdētājs komentē, kādus likumus Saeimai vajag pieņēmt un kādu nē. Vājprāts!!!
trests
t
Zinām, ka 72 % vēlas saeimas atlaišanu arī TP, tad lūdzu balsojiet un pašatlaižaties. Un vispār man patīk t.s. ekspertu viedoklis, atlaist parlamentu, ja nemaldos tauta var tikai Lihtenšteinā, bet tagad, protams, pat ar kaimiņu konstitūcijām ir nepietiekami.
Liva
L
Piekrītu. Man šķiet negodīgi tulkot referenduma rezultātus, kā vien ir izdevīgi. Cilvēki nenobalsoja par šādu priekšlikumu, tāpēc nav nekāda iemesla to pieņemt. Tas ir nepareizi pirmkārt jau tādēļ, ka, ja Saeima to pieņems, tad tā būs principā pateikusi, ka referendums kā demokrātijas instruments Latvijā ir bezvērtīgs - ja tu atbalsti kādu priekšlikumu, tad nav vērts tajā piedalīties, jo tāpat nekad nesavāksies kvorums, bet ja neatbalsti - tava "silent majority" balss tāpat netiks ņemta vērā.
Mg
M
Un vai ir godprātīgi aicināt pieņemt labojumus satversmē, kurus tauta referendumā ir noraidījusi?
Mg
M
Ja jau mēs par to tik daudz piesaukto citu valstu pieredzi, tad parlementa pašatlaišanās ir 10 reizes biežāk paredzēta valsts pamatlikumā, nekā iespēja to darīt tautai...
KRETIINS
K
TAUTAS P.IR JAATLAIZ UN JAASAUC PIE ATBILDIIBAS, KAAPEEC VALSTS IR NOVESTA TAADAA STAAVOKLII,LAI NECENSAAS IESTAASTIIT,KA TAA IR PASAULES KRIIZE.
Ieteikums
I
Ieteikums palasīties Pētera Stučkas rakstos, kur piedāvāts vienkāršs risinājums: Ja valdības dekrēts nesaskan ar konstitūciju, tad jāpielāgo konstitūcija valdības dekrētam.
likuma kalps
l
Čakarē, čakarē to Satversmi, kamēr paliks viens čiks. Ja pirms dažiem gadiem nebūtu pagarinājuši deputāta mandātu no trim uz četriem gadiem, tad, šķiet, šodien būtu mazāk problēmu. Diez vai apstākļi būtu tādi, kādi ir, ja rudenī būtu gaidāmas kārtējas Saeimas vēlēšanas. 1918. gada Satversmes autori bija gudrāki par mums.
ZuM
Z
Nu, super! Ierosinajumus par tautas rosinatu saeimas atlaisanu marinet marine, bet ierosinajums par parlamenta tiesibam atlaist pasiem sevi izskatas aiziet uz urra! nu, ko te vel piebilst - kartejo reizi valdosi nerekinas ar tautas viedokli, bet sturgalvigi stumj savas intereses. Kad tas reiz beigsies?
Pēteris
P
Grozīt Satversmi TP redakcijā ir idiotisms, kuru izraisījis preses un Zatlera idiotisms. Ja Zatlers pirmoreiz pasaules vēsturē nebūtu sapsihojies, tad šāda stulba TP priekšlikuma nebūtu. Tā kā Zatlers savā stulbumā ir licis uz spēles valsts konstitucionālo iekārtu, tad TP acīmredzot nebija citas izejas. Piekrītu komentētājam, kurš te teica, ka konstitūcija ir formāla un tās grozījumi nevar palīdzēt situāciju risinājumos. Iesaku izlasīt Raiņa un F.Lasāla darbiem balstīto rakstu "Kas ir Satversme"
qwerty
q
NU Kūtra atbilde vispār ir pērle!!!! Lai padara darbu , kā tas tā pašatlaisties! Un to runā Satversmes tiesas tiesnesis! Guru! Protams, ka pašatlaišanās ir politiskā spēle, kad vairākums grib iegūt politisko uzticības mandātu no vēlētājiem! Kurā Pasaules malā ir savādāk! Ja atmiņa neviļ Blērs ar saviem leiboristiem izsludināja ārkārtas vēlēšanas laikā, kad partijai vajadzēja vēlētāju atbalstu, jo reitingi uzrādīja tā zudumu. Kas tur sevišķs! Ja vēlēšanas ir demokrātiskas , tad nav problēmu. Tagad taču ierobežoja trešo pušu reklāmas, summas arī samazināja vēl joprojām Strīķe pie ruļiem? Kur problēma ? Viss ir samērā vienkārši- ne TP, ne opozīcija, Zatlers nekad nav gribējusi nekādu Saeimas atlaišanu! Viss tas ir spēle, sabiedriskās attiecības , lai iegūtu labāku starta pozīciju. Kam ? Man šķiet, ka neviens to lāga nezin un TUR JAU IR TIE SŪDI, KA NEZIN!!!!!
Lex
L
Sorī, bet es uzskatu, ka Saeimas atlaišanai tomēr jānotiek ar referendumu. Tas, ko tagad ierosina TP, ir kārtējā nerēķināšanās ar tautas viedokli. Jā, daudzi piketēja un kliedza "Atlaist Saeimu", bet, ja palasa kaut vai komentārus internetē, pietiekami daudzi uzskata, ka Saeima ir nevis jāatlaiž, bet jāpiespiež strādāt. Protams, TP plāno kā īsti stratēģi, tiešām, augsti novērtēju viņu spējas plānot rīcību 5 soļus uz priekšu (žēl tikai, ka pašu, nevis tautas labā). Šajā gadījumā TP interese būtu, lai Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiek vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām, un, no otras puses - lai pašvaldību vēlēšanas nekādā gadījumā nesakristu ar referendumu par Saeimas atlaišanu. Kapēc? Jo, ja balsos vienā reizē gan par saeimas, gan pašvaldību listēm, savu lomu nospēlēs tas, ka TP ir spēcīgi un iedzīvotāju atbalstu guvuši kadri pilsētās un novados (t.i., ja jau mums tik labs pagastvecis, tad jau arī Saeimas kandidāti nevar būt galīgi slikti). Savukārt, ja pašvaldību vēlēšanas notiek vienlaikus ar Saeimas atlaišanu, tad tautas vispārīgais naids pret atlaižamajiem deputātiem negatīvi ietekmēs pašvaldību kandidātu reitingu. Respektīvi, atšķirsies vēlēšanu koncepcija - balsot "par" kaut ko vai balsot "pret" kaut ko.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

VĒRTĒ EKSPERTI

Jānis Pleps, Konstitucionālo tiesību eksperts

Piedāvātā konstrukcija atgādina to, kāda ir Satversmes 51.pantā par Valsts prezidenta atlaišanu, nepieciešamais Saeimas deputātu vairākums ir tāds pats. Pēc tam parlaments nekavējoties ievēl jaunu prezidentu, tautas nobalsošanā to neapstiprina. Piedāvātais slieksnis — ne mazāk kā 2/3 no deputātu skaita — ir diezgan augsts, otrs augstākais Satversmē. Cik augstu to noteikt, ir politiska izšķiršanās, valstīs, kuru konstitūcijā šis mehānisms ir, sliekšņi ir dažādi: piemēram, Lietuvā trīs piektdaļas, bet Polijā — divas trešdaļas no parlamenta locekļiem. Šis institūts parasti neparedz vēl arī tautas apstiprinājumu.

Gunārs Kūtris, Satversmes tiesas priekšsēdētājs


No tīri tiesiskās puses un juridiskās tehnikas puses — tur nav problēmu, šādus Satversmes grozījumus Saeima var pieņemt. Taču, no politiskās puses vērtējot, vai ir korekti, ka parlaments nevis izdara savu darbu, bet paceļ cepuri un aiziet prom? Ja arguments ir neuzticība Saeimai, vai tad, pirmkārt, nebūtu jāizdara tā, lai uzticība rastos, piemēram, dodot tiesības rosināt Saeimas atlaišanu tautai? Sanāk, ka parlaments varēs pašatlaisties, kad deputātiem apniks strādāt vai būs noguruši, bet tautas griba joprojām netiks ņemta vērā.

Annija Kārkliņa, LU JF Valsts tiesību zinātņu katedras lektore

Satversmes grozīšana, paredzot parlamentam tiesības sevi atlaist, nav pāris nedēļās vai mēnešos izlemjams jautājums. It sevišķi nepieļaujami ir tas, ka formulējumu, kādos apstākļos parlaments ir tiesīgs sevi atlaist, pieņems pats parlaments, kurš grasās sevi atlaist, tādējādi radot risku, ka Satversmē tiek iestrādāta nevis universālos gadījumos piemērojama parlamenta atlaišanas klauzula, bet gan kazuistisks "2009.gada gadījums". (...) Pašlaik TP ierosinājums izskatās kā gadījums, kad darbinieks, kurš grasās uzteikt darbu, pats rakstītu Darba likumu, paredzot, uz kādiem noteikumiem viņš var pamest darbu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas