Kontrastu dušas veselīgums jeb Kāpēc mums vajadzīga krīze

Pašreizējā ekonomikas situācija savā ziņā nāk kā atsvaidzinoša dušas šalts. 2008.gads ir zīmīgs ar vispārējas krīzes priekšnojautām. Veikalos pircēju ir manāmi mazāk, automašīnu tirgotāji sākuši piedāvāt lielas atlaides un uzraksts "Pārdod" ir redzams pie daudziem jo daudziem nekustamajiem īpašumiem. Mēs dzīvojam brīvā tirgus ekonomikā, kura, kā zināms, attīstās cikliski. Katrai augšupejai agrāk vai vēlāk seko lejupslīde. Krīze nav nekas patīkams, jo ārējie apstākļi spiež mainīties, valda neziņa par nākotni un nākas daudz rūpīgāk izsvērt katru iztērēto latu. Tāpat kā dabā, arī tirgus ekonomikā izdzīvo stiprākais un tas, kurš spēj ātrāk piemēroties. Šāds dabiskās atlases princips ir veselīgs un progresu veicinošs, protams, ja vien pats nekrīti tam par upuri. Esmu pārliecināts, uzņēmumi, kuri pārdzīvos krīzi, būs daudz efektīvāki un labāk organizēti nekā tad, ja krīze nebūtu pienākusi. Tādēļ apgalvošu, krīze mums šobrīd ir pat nepieciešama, jo tā noņems rozā brilles, mobilizēs, liks pieņemt tādus lēmumus, kādus labos laikos nav īpašas motivācijas pieņemt. Protams, krīze skars arī valsts sektoru. Uzņēmējiem samazinās peļņa, līdz ar to jāsamazina strādājošo skaits, kas nelabvēlīgi ietekmē nodokļu ieņēmumus budžetā un palielina budžeta finansēto sociālo maksājumu apjomu. Tāpēc nav brīnums, ka 2009.gada valsts budžets būs ar lielāko samazinājumu Latvijas vēsturē. Tiks samazināts valsts sektorā nodarbināto skaits, un cilvēki nesaņems cerētos algu palielinājumus. Šie soļi, protams, izsauc lielu to cilvēku neapmierinātību, kurus šie lēmumi skar. Apslēptās rezerves Taču es šoreiz vēlos uzsvērt dažas nozīmīgas tendences informāciju tehnoloģiju tirgū un izteikt dažus pareģojumus par to, kas gaidāms nākotnē. Vairāk nekā 15 gadu esmu nostrādājis IT jomā, un uzņēmums, kuru patlaban vadu, izstrādā un ievieš pārvaldības risinājumu programmatūru, kuru uzņēmumi un iestādes izmanto grāmatvedības uzskaitei, algu aprēķiniem, personāla vadībai, ražošanas vadībai un dažādu citu vadības, uzskaites un kontroles funkciju atbalstam. Mūsu klientu vidū ir arī ļoti daudzas valsts un pašvaldību iestādes. Tāpēc es lieliski redzu, ka mūsu valstī vēl ir plašas neizmatotas efektivitātes un produktivitātes palielināšanas rezerves. Jau tagad vairākums iestāžu ļoti rūpīgi pārskata savus investīciju budžetus. Diemžēl IT projekti ir vieni no pirmajiem, kurus grūtajos laikos apcērp. Domāju, daudzi rozā ziloņu projekti tiks aizsūtīti pa skuju taku, un labi vien ir. Rozā ziloņu projekti ir tādi IT projekti, kuriem ir cēls un gudrs nosaukums, bet no projekta sagaidāmie labumi - nekonkrēti, dūmakaini, un to organizatori pāris teikumos nespēj vidusskolu beigušam cilvēkam paskaidrot, kam tāds vajadzīgs. Taču arvien vairāk klientu sāk rēķināt projekta atdevi - ieguldītā nauda pret izmaksu samazinājumu vai ieņēmumu pieaugumu. Ļoti daudzās valsts iestādēs vēl aizvien visi saimnieciskie procesi - grāmatvedība, iepirkumi, algu aprēķini, personāla vadība - ir organizēti ārkārtīgi sadrumstaloti. Ir iestādes, kurās joprojām ir 20 un pat vairāk atsevišķi strādājošu grāmatvedību - katrā mazajā iestādītē savs galvenais grāmatvedis, personāla vadītājs utt. Tas nozīmē, ka daudzas funkcijas dublējas, resursi tiek nepilnīgi noslogoti un tiek patērēts ļoti ilgs laiks, lai savāktu un saskaņotu datus no šādām atsevišķi funkcionējošām grāmatvedībām. Turklāt iespējas kontrolēt šo datu pareizību ir ierobežotas. Kopējais Latvijas valsts iestādēs nodarbināto grāmatvežu un personāla vadības speciālistu skaits ir aptuveni 6000. Aptuveni rēķinot, kopējās izmaksas tikai darba algai ir 50-60 miljoni latu gadā. Šajā aprēķinā nav ietvertas pašvaldības, kur izmaksas varētu būt līdzīgas vai lielākas, turklāt, pašvaldību pārvaldības centralizācijas jautājums kļūs aktuāls teritoriālās reformas sakarā. Secinājums ir ļoti konkrēts - uzskaites un pārvaldības procesi lielā daļā Latvijas valsts un pašvaldības iestāžu ir organizēti dārgi un neefektīvi. Šī ir iespēja gan samazināt izmaksas, gan arī uzlabot procesu kvalitāti un informācijas pieejamību. Turklāt informācijas pieejamība un kvalitāte ir pat svarīgāks jautājums par izmaksu samazināšanu, jo zaudējumi, kas rodas, pieņemot lēmumus, kas balstās uz nepilnīgu un nekvalitatīvu informāciju, ir daudz lielāki. Iegūtās priekšrocības Nesen kāda liela, visā Latvijā strādājoša valsts iestāde pieņēma lēmumu centralizēt savu uzņēmuma vadības sistēmu. Projekta izmaksas ir ap 80 000 latu. Iestādes izmaksu samazinājums gadā pēc sistēmas ieviešanas būs apmēram 300 000 latu. Tātad projekts atmaksāsies aptuveni četros mēnešos, turklāt iestādes vadības rīcībā būs ticama un savlaicīga informācija par visu iestādes saimniecisko darbību, bet iestādes klienti iegūs daudz ērtākas apkalpošanas iespējas. Privātais sektors - lielās bankas, Lattelecom un citi uzņēmumi ar filiālēm visā Latvijā - šādu centralizāciju veica jau 90.gados. Tagad pienākusi kārta arī publiskā sektora iestādēm, kurās vadība vairākumā gadījumu ir decentralizēta. Galvenie iemesli - tā tas ir bijis vienmēr un modernu vadības principu ieviešana prasa enerģiju un zināšanas, kādas nereti šajās iestādēs strādājošajiem nav. Turklāt vienmēr vieglāk ir nedarīt, jo kaut ko mainīt nozīmē uzņemties risku, un cik daudz gan riska ņēmēju pie mums valsts iestādēs strādā? Informāciju tehnoloģijas nav kaut kas mistisks, pieejamas un saprotamas tikai iesvētītajiem, bet gan gluži pragmatisks vadības instruments, kas nojauc ģeogrāfiskas robežas, ļauj daudz ātrāk izplatīt informāciju un padara procesus caurskatāmus un viegli kontrolējamus. Protams, jebkuru centralizācijas projektu iespējams veikt tikai tad, ja iestādes menedžmentam ir izpratne par procesu organizāciju, IT projektu vadību, kā arī patiesa vēlme sasniegt rezultātu, nevis tikai imitēt darbību. Mans novērojums - šādi progresīvi vadītāji arī valsts iestādēs sastopami aizvien biežāk. Domāju, ka masu medijiem ir pienācis īstais laiks sākt diskusiju par to, kas ir profesionāla un efektīva vadība, un izcelt labos piemērus, lai tādējādi veicinātu vispārējā līmeņa paaugstināšanos. Protams, stāsts par izglītību, zināšanām, motivāciju un vadītāju atlasi ir jau citu rakstu tēma.