Korupcija krīzes laikā

Cīņa ar korupciju krīzes laikā ne tikai prasa laiku, resursus un sarežģī situāciju; atsevišķi tirgus dalībnieki korupcijā var saskatīt labu veidu izkļūšanai no ekonomiskajām grūtībām uz citas sabiedrības daļas rēķina. Tāpēc krīzes laikā vēl bīstamāks kļūst finansiālais un morālais kaitējums, ko rada koruptīvas darbības. Korupcijas sekas ekonomiskās krīzes laikā būs īpaši smagas sabiedrības nabadzīgākajam slānim un salīdzinoši vājajai vidusšķirai. Vājinoties tiesiskajam regulējumam un palielinoties valsts lomai, tiek radīta iespēja oligarhisku grupējumu interešu realizācijai un pat papildu peļņas gūšanai. Tādēļ ekonomiskās krīzes laikā valstī sabiedrības kontrolei pār tiesiskumu būtu tikai jāpieaug, mazinot varas ļaunprātīgas izmantošanas risku. Saspringtā situācija Latvijas banku nozarē vēl vairāk sarežģī Latvijas ekonomisko un finanšu situāciju. Savukārt valsts iestāžu lēmums par darbinieku prēmēšanu pēdējā mirklī, pirms valdība to aizliegusi, liecina, ka sācies žurku skrējiens, lai iegūtu vairāk nekā formālo krīzes glābšanas instrumentu ietvaros. Ņemot vērā esošo valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas praksi un risinājumu izvēli, tāda veida uzvedība, paredzams, tiks novērota valsts pārvaldē un ierēdniecībā arī turpmākajā krīzes attīstības laikā.Kurš izdzīvos? Ekonomiskajā krīzē iepirkumi ir viens no instrumentiem, kā stimulēt ekonomiku. Taču šim pozitīvajam mērķim nevajadzētu novest pie atsevišķu uzņēmēju grupu atbalstīšanas. Pašlaik ierosinātie Publisko iepirkumu likuma grozījumi šīs atbalsta iespējas padara varas vīriem tuvāk stāvošajiem labvēlīgākas. Publisko iepirkumu likuma grozījumi, palielinot iepirkumu summu, no kuras piemērojams Publisko iepirkumu likums, līdz Ls 92 169 precēm un pakalpojumiem, kā arī līdz Ls 200 000 būvdarbu veikšanai, palielina arī korupcijas riskus, jo vienlaikus nav paredzēta vienota lēmumu pieņemšanas kārtība publiskā sektora veiktajos preču un pakalpojumu iepirkumos virs Ls 1000. Pašreizējie grozījumi likumā paredz izslēgt tādu iepirkumu procedūras veidu kā cenu aptauja, kas bija stingri reglamentēts, būtiski palielinot slieksni, līdz kuram pieļaujama vienīgi informatīvā paziņojuma par līgumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņa ievietošana Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, pēc līguma noslēgšanas, publicējot paziņojumu par noslēgto līgumu. Ministru kabinets noteiks tikai paziņojumu veidlapu paraugus. Tādējādi vienīgi no pašu valsts un pašvaldības iestāžu vadītāju sirdsapziņas un neviennozīmīgās likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", kas paredz ar finanšu līdzekļiem rīkoties lietderīgi, interpretācijas būs atkarīgs šo iepirkumu rezultāts. Tas paver iespēju plašai iestāžu vadītāju jaunradei pakalpojumu sniedzēja izvēlei un nerada skaidru priekšstatu, ar ko var rēķināties komersanti, iesniedzot savus piedāvājumus, kā arī apdraud godīgu konkurenci. Tā tiek radīts apdraudējums valsts un pašvaldību budžeta lietderīgai izmantošanai, kā arī jautājums, vai valsts iepirkums būs instruments, kas pieejams visiem uz vienlīdzīgiem pamatiem. Ministru prezidenta Ivara Godmaņa viedoklis, ka "pašreizējā ekonomiskā situācijā jebkuri šķēršļi publisko iepirkumu organizēšanā ir jānoņem, jo nepieciešama ātra rīcība", ir nesaprotams, jo korupcijas sekas sabiedrībai izmaksās daudz dārgāk nekā novēršanas pasākumi un skaidra procedūra.Nav droši būt krīzē Vispārējā nedrošība un neziņa par rītdienu raksturo sabiedrības noskaņojumu krīzes situācijā. Tādēļ "drošības argumentu" var izmantot daudz biežāk — kā tas ir darīts līdz šim. Piemēram, šogad 6.oktobrī Saeimas prezidijā iesniegtajā Informācijas atklātības likuma projektā par ierobežotas pieejamības informāciju var tikt noteikta informācija, kas ietekmē valsts institūciju darba kvalitāti, sagatavojot lietas izskatīšanai vai īstenojot iestādei noteiktās funkcijas. Taču nav skaidrs jēdziena "ietekmē valsts institūciju darba kvalitāti" saturs un ietekmes būtiskuma izvērtēšana. Vēl jo vairāk, likumprojekts paredz, ka par informāciju iestādes iekšējai lietošanai uzskatāma informācija, kas iestādei nepieciešama, sagatavojoties lietu kārtošanai. Var secināt, ka Informācijas atklātības likuma jaunais projekts paredz vairāk iespēju ierēdņiem izvairīties no apgrūtinājuma sniegt plašākai sabiedrībai informāciju un atskaites par saviem lēmumiem, slēpjoties aiz valsts drošības aizsega. Kamēr valdība vairāk drošības cenšas panākt, grozot Informācijas atklātības likumu, uzzinām, ka "sagaidāms, ka no darba policijā tuvākajā laikā tiks atbrīvoti vismaz 250 policisti, bet maksimālais atbrīvojamo policistu skaits ir 500", par ko intervijā informē valsts policijas priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis. Tas notiek laikā, kad statistika par noziedzīgajiem nodarījumiem šā gada trijos ceturkšņos liecina, ka zādzību skaits, neskaitot zādzības nelielā apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis gandrīz uz pusi. Klāt pieliekot informāciju no ziņām par iespējamo reketa atkal parādīšanos un sīko zādzību pieaugumu, lēmums par policistu skaita samazināšanu kļūst pavisam nesaprotams.Sabiedrības uzticības ķīla Viens no pamatnosacījumiem, lai vadītu valsti krīzes situācijā, ir stabilas un uzticamas valsts pārvaldes institūcijas, kas spēj nodrošināt drošu un saprotamu procesu. Piemēram, KNAB priekšnieka izvēles process līdz šim plašu sabiedrības uzticību nav veicinājis. Jaunā priekšnieka meklēšana ir novilcināta jau kopš Alekseja Loskutova aiziešanas jūnijā, un ekonomiskās krīzes un budžeta sabalansēšanas ēnā vairākas reizes mainīts MK instrukcijas projekts par procesu, kādai atlasei būtu jābūt. Tieši dienu pirms kandidātu pieteikšanās termiņa beigām tas tiek pagarināts vēl par divām nedēļām. Atliek vien cerēt, ka kandidātu novērtēšanas un atlases posms radīs pietiekamu uzticamību Ziemassvētku svinību pavēnī. Ir svarīgi, lai KNAB institucionālais spēks un uzticamība, nodrošinot korupcijas uzraudzību un izmeklēšanu arī krīzes apstākļos, nostiprinātu sabiedrības uzticību Latvijas politikas un tiesiskuma procesam. Lai gan, nenoliedzami, ekonomiskās krīzes situācija prasa citu valsts vadības stilu un ātrāku lēmumu pieņemšanu, tas nedrīkst sagraut to progresu valsts pārvaldībā, kas sasniegts 18 gados. Ekonomiskā krīze nedrīkst kļūt par ieganstu, lai marodierisma cienīgā stilā norautu zelta pogas no krituša kareivja svārka, bet gan iemesls vēl rūpīgākam un pārdomātākam darbam kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Krīze arī nevar būt iemesls neskaidrot lēmumus sabiedrībai, jo valdība ir tikai sabiedrības pilnvarots pārstāvis, un pilnvarotājs ir tiesīgs prasīt atskaitīšanos par to, kā uzdevumi izpildīti.