Ja vecāki nevēlas, valsts nedrīkst uzspiest kādas konkrētas reliģijas mācību,” intervijā _Latvijas Avīzei_ atzina A.Kovaļevska.A.Kovaļevska uzskata, ka katram ir tiesības izvēlēties savu reliģisko pārliecību. Ja vecāki ir budisti, tad viņu bērniem nav uzspiežama kristietība.“Ja runājam par kristīgās ticības mācību, tad no cilvēka tiesību viedokļa to nedrīkst mācīt. Pieņemsim, kāds vecāks iebilst – bet mēs esam budisti, negribu, ka manam bērnam māca kristīgo ticību. Tomēr ir izplatīta prakse, ka skolēniem var mācīt par reliģijām kā tādām, to vēsturi, nozīmi, vērtībām, kuras ir katras ticības pamatā. Nav pieļaujama apmācība praktizēt tradīcijas,” norāda A.Kovaļevska.“Nav problēmu, ja skolā bērnam stāsta, ka zagt un nāvēt, un otram pāri darīt ir slikti. Jautājums – kā to pamato? Ja caur kristīgām koncepcijām par Dieva esamību – tad tā tomēr ir personas izvēles daļa. Cilvēks var izvēlēties, vai tā darīt ir slikti tādēļ, ka tā rakstīts Bībelē, vai tā ir viņa iekšējā pārliecība. Ne pieaugušam, bet bērnam nedrīkst uzspiest uzskatu, ka tā darīt slikti tāpēc, ka Dievs tā teica,” atzina A.Kovaļevska.
Kovaļevska: valsts nedrīkst uzspiest kristīgās ticības mācību
No cilvēktiesību viedokļa kristīgās ticības mācību skolās nedrīkst mācīt, uzskata tiesībsarga amata kandidāte Anita Kovaļevska.A.Kovaļevska ir pārliecināta, ka ticības mācības mācīšana skolās būtu bērnu tiesību pārkāpums tikai tad, ja tas ir pretrunā ar vecāku vēlmēm. “Ja vecāki piekrīt, nav problēmu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.