Pēc viņas domām, pirmā rezerve ir meklējama ēnu ekonomikā, kas turklāt pieaugs. Otrkārt, cilvēki taupa uz tiem maksājumiem, ko var atlikt, - parādi siltumapgādē un par komunālajiem pakalpojumiem arvien pieaug. Cilvēki tērē pirmās nepieciešamības precēm un atliek to, ko var atlikt, norādīja I.Jaunzeme. Norādot, ka tā nav KP kompetence, viņa izteica šaubas, ka ēnu ekonomika varētu sasniegt 40% no iekšzemes kopprodukta, taču līdz 20%, viņasprāt, tā varētu būt.
Komentējot to, ka Latvijas iedzīvotāji brauc iepirkties uz ārzemēm, kur cenas esot zemākas, viņa norādīja, ka neviens veikalnieks nav dumjš, lai turētu cenas, par kurām neviens nepērk, un tas nozīmē, ka joprojām pērk. I.Jaunzeme norādīja, ka slēpto ienākumu bāze vienmēr nodrošina pirktspēju. Ja neviens nepirktu, tad cenas arī nokristu. Kā piemēru viņa minēja pārtikas jomu – cilvēki pirka mazāk pārtiku un cenas automātiski nokrita.
"Ja cenas nekrīt, tas nozīmē, ka pirktspēja vēl pastāv, vismaz nekrītas tik ļoti, lai veikalnieki samazinātu cenas. Tas ir balsojums ar maciņu, tikai un vienīgi, cita varianta nav," teica I.Jaunzeme.
To, ka cenas ārzemēs ir zemākas, viņa skaidroja ar lielāku tirgu.