KPV LV valdības plāna pamatā piedāvā jau tapušo deklarācijas projektu

Premjera amatam nominētais politiķis Aldis Gobzems (KPV LV) žurnālistiem sacīja, ka katra partija ir aicināta iesūtīt savu redzējumu par šo dokumentu un arī priekšlikumus. KPV LV iepriekš publiskotais KPV LV valdības deklarācijas projekts vēl nav jāuztver kā gala redakcijas, bet gan darba materiāls, akcentēja Gobzems.

Diskusijas par valdības darbiem politiķiem ir iecerētas ceturtajā tikšanās reizē, kas varētu notikt šīs nedēļas otrajā pusē.

KPV LV sagatavotais topošās valdības deklarācijas projekts paredzēja, ka nodokļu iekasējamības uzlabošanas nolūkos nepieciešams analizēt iespējas ieviest diferencētās nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos.

Tāpat partija rosina nodrošināt automātisku pielaidi valsts noslēpumam visiem Saeimas deputātiem, kā arī ministriem. Savukārt Ministru kabineta sēdes būšot slēgtas, lai paaugstinātu diskusiju kvalitāti.

Izglītības jomā KPV LV paredzējusi būtiski pilnveidot pirmskolas izglītības programmas, kā arī pārņemt skolu tīklu no pašvaldībām valsts pārziņā, lai "reāli" ieviestu vienotus izglītības standartus. Izglītības kvalitātes celšanai tikšot pagarināts mācību gads, kā arī tiks panākts, lai skolas sekmē mūsdienu pasaulei nepieciešamo prasmju apguvi, teikts dokumenta "Par taisnīgu un augošu Latviju!" projektā.

Gobzema deklarācijā tika norādīts uz nepieciešamību samazināt augstskolu skaitu, kā arī no 2021. gada ieviest principu, ka vienā studiju jomā valsts budžeta vietas tiek finansētas tikai vienā augstskolā. Skolu programmās iecerēts nodrošināt atbilstošas zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību.

Veselības aprūpē plānots veikt "izlēmīgus soļus farmācijas tirgus liberalizācijai", zāļu cenu izvērtēšanai piesaistot neatkarīgus ārvalstu ekspertus, lai identificētu un izmeklētu iespējamās novirzes no optimālo cenu veidošanas principiem. Paredzēts arī atcelt teritoriālos ierobežojumus aptieku izveidei un atļaut bezrecepšu zāļu tirdzniecību mazumtirdzniecības vietās, lai palielinātu konkurenci.

Līdzīgi kā skolu tīklu, arī slimnīcas paredzēts no pašvaldībām pārņemt valsts pārziņā. Plānots panākt, ka e-veselības sistēma kļūtu par ērtu un drošu platformu pacienta medicīnas vēstures datu glabāšanai.

Sākot ar 2019. gada 1. jūliju tiek solīts pilnībā pārtraukt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes mehānismu. Tāpat paredzēts izveidot "Top20 eksportētāju padomi" Ministru prezidenta pārziņā. Plānots arī izveidot īpašu institūciju, kas nodrošinās politiski neatkarīgu, profesionālu pārstāvību uzņēmumu padomēs. Iecerēta Latvijas Dzelzceļa restrukturizācija, atdalot infrastruktūras komponenti no kravu un pasažieru pārvadājumiem.

Minētajā deklarācijā uz deviņām lapām arī ietverti citi piedāvājumi vides, infrastruktūras, zinātnes, kultūras, sporta, bērnu un ģimenes politikas, nodarbinātības, sociālās aizsardzības, mājokļu un dzīves kvalitātes, iekļaujošas sabiedrības, valsts pārvaldes, pašvaldību, fiskālās politikas, tieslietu, valsts aizsardzības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanas, iekšējās drošības un enerģētikas jomā.