Krasts: pašreizējais politiskais klimats ir līdzīgs kā 90.gados

. Bet arī tas ir sastopams. Nav pārsteigumu, salīdzinot ar deviņdesmitajiem gadiem. Apmēram ir palicis tas pats, pat daudzas tās pašas metodes saglabājušās, pieejas vēlētājiem," lūgts salīdzināt deviņdesmito gadu un pašreizējo politisko vidi, atzina Krasts."Acīmredzot vēlētājs tiek vērtēts, vai arī kādi pētījumi liecina, ka vēlētājs ir palicis tāds pats kā deviņdesmitajos gados - tikpat paviršs, neieinteresēts. Nav bijis būtiskas attīstības. Iespējams, ka tie politiķi, kas kampaņas tā veic, ir arī aptuveni tāpat gatavojušies," minēja ekspremjers.Viņaprāt, arī nevalstisko organizāciju centieni iesaistīt politiķus diskusijās vai politisko spēku ierosme slēgt saprašanās memorandus nav padziļinājusi debates par dažādiem svarīgiem jautājumiem - "tas viss ir salīdzinoši virspusēji, bez tālejošām lielām sekām".Arī mediji, viņaprāt, darbojas aptuveni tāpat kā pagājušā gadsimta beigās - "pozicionējas tādā vai citādā pusē, un ar to arī paliek". "Nav vēlmes veidot kaut kādu neitrālu informācijas plūsmu par visiem politiskajiem spēkiem. Varbūt izvēloties kaut kādu vienu nesimpatizējošu noteiktu kritēriju dēļ," norādīja ekspremjers.Šajā ziņā labs piemērs esot Igaunija, kur medijiem raksturīgi centieni tomēr ieturēt puslīdz neitrālu nostāju pret visiem politiskajiem spēkiem."Tas, manuprāt, arī ir viens no trūkumiem Latvijas informācijas izplatības kvalitātē.. Mediji Igaunijā ir spējuši skatīties kaut kā sabalansēti. Varbūt kādreiz noraidot kādu, bet tie tad ir kaut kādi galēja viedokļa sludinātāji. Pārējiem ekonomiskās, politiskās nostādnes, sociālie redzējumi tiek likti blakus, mēģināts analizēt, izmantojot vienkāršas cilvēkiem saprotamas formas, kā daudzos gadījumos pietrūkst kaut kādiem sabiedriskiem veidojumiem, kuri mēģina kaut ko analizēt, bet bieži vien to pasaka tādās formās, tik piebārstītu ar terminoloģiju, ka cilvēkiem nav interesanti lasīt," paskaidroja Krasts. Arī Lietuvā, lai arī ne tik laba kā Igaunijā, situācija šajā ziņā tomēr ir labāka nekā Latvijā.Viņaprāt, pie šādas analīzes trūkuma medijos Latvijā vainīga politiķu ietekme, augstā kapitāla koncentrācija, kas Latvijā bijusi augstāka nekā citās Baltijas valstīs."Cilvēkiem, kas ir pietiekami aizņemti, loģiski, nav laika lasīt dažādus izdevumus, skatīties dažādus raidījumus un novērtēt patstāvīgi tās kvalitātes, kas ir priekšā. Tāpēc cilvēkiem, arī skatot vienu mediju, vajadzētu būt iespējai gūt pietiekami labu informāciju, vismaz kaut kādu izpratni par to, kas kārtējās vēlēšanās sacentīsies un kas ir sagaidāms no partijām. Latvijā mēs šai ziņā neesam bijuši spējīgi mainīties," klāstīja ekspremjers.Viņš gan piekrita, ka daļēji pie šiem trūkumiem vainīga arī sabiedrība, kura acīmredzot vispusīgu un neitrālu, objektīvu informāciju nepieprasa. Tomēr "medijs ir arī audzinošs". "Medijs veido pieprasījumu un, ja tas kvalitatīvi, un netendenciozi sniegtu vērtējumu, tie, kas patiešām interesējas, ņemtu informāciju no šī medija. Es domāju, ka tāds medijs varētu iegūt sev arvien augošu auditoriju, kura arī pati sāktu vairāk interesēties par notiekošo," pavēstīja Krasts.