Finanšu ministrijas (FM)
izstrādātā atbalsta programma jau pirmdien saņēma koalīcijas
piekrišanu, taču pagaidām nav zināms, kad tā sāks darboties, jo rudenī
vēl gaidāmas diskusijas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Sarunas
ar SVF kredītņēmējiem var dot pat lielākas priekšrocības, nekā patlaban
paredz FM plāns.
Koalīcijas un arī valdības akceptētais variants paredz iesaldēt daļu no parāda tiem,
kam hipotekārais kredīts ir mazāks par 100 tūkstošiem latu un paņemts
vienīgajam mājoklim, bet pārējās kredītsaistības (līzings, patēriņa
kredīti) nav lielākas par 5000 latiem. Kredītņēmējiem, kas atbilst šiem
kritērijiem un kas ienākumu samazināšanās dēļ vairs netiek galā ar
saistībām, banka ar valsts garantiju palīdzību restrukturizē parādu,
20% no tā iesaldējot. Tādējādi samazinās ikmēneša maksājums. Ja
kredītņēmējs nevar segt arī samazinātos maksājumus, viņa vietā maksā
valsts (pēc tam palīdzība jāatmaksā). Savukārt pēc programmas beigām,
ja kredītņēmējs savas saistības ir pildījis apzinīgi, banka noraksta
10% no kredīta summas. SVF pārstāvji jau iepriekš izteikušies, ka
bankas varētu norakstīt 20% no kredīta summas.
Pēc FM aplēsēm, patlaban kritērijiem atbilst kredīti nepilnu 1,8
miljardu latu apmērā, kas ir apmēram par 100 miljoniem latu mazāk nekā
iepriekšējā programmas apspriešanas reizē jūlija sākumā. Tāpēc no
8,6—40 līdz 6,6— 31,2 miljoniem latu gadā samazinājusies arī programmas
īstenošanai nepieciešamā summa.
Izņemot pozitīvu vadības lēmumu, programmas iedarbināšanai vēl nepieciešams SVF akcepts. Galvenā
diskusiju tēma būs naudas avoti programmas īstenošanai — FM projekts
paredz to gūt no valsts budžeta vai starptautiskā aizņēmuma. Iepriekš
FM izskatīja arī iespēju vajadzīgo summu aizņemties iekšējā tirgū,
izlaižot obligācijas, taču patlaban šī ideja vairs nav aktuāla. FM
piedāvājusi arī citus variantus kredītņēmēju problēmu risināšanai,
piemēram, slikto kredītu pārņemšanu un speciālas valsts bankas
veidošanu to pārvaldīšanai, bet tas koalīcijas sēdē neguva atbalstu.
Nākotnes kredītņēmēji varētu būt vēl vairāk pasargāti pret problēmām ar
kredītu atdošanu, jo kopā ar atbalsta programmu iecerēts arī ieviest
izmaiņas likumos, palielinot kredītu devēju (banku) atbildību par
kredītu izsniegšanu.
(saskaņā ar jaunāko informāciju papildināts virsraksts un 1.rindkopa)