“Valdībai ir nepieciešama premjera maiņa, kas var savaldīt cilvēkus, kas ir tā padotībā. Valdis Dombrovskis ir vairākkārt pierādījis, ka nav šīs komandas kapteinis. Viņš ir spēlētājs zem finanšu ministra diktāta un viņa paziņojumi, kas notiek valdībā, parāda, ka viņš nespēj cilvēkus novaldīt. Dombrovskis ir izglītots, ar Eiropas pieredzi, bet ar to ir par maz. Ir arī jautājums, vai varam runāt par komandu – dzirdam, ka par veselību atbild Rozentāle, par izglītību Koķe. Nē, vispirms par visu atbild Ministru prezidents,” pauda politoloģe.
Viņa ir pārliecināta, ka premjera postenis ir jāieņem partejiskam cilvēkam.
“Man būtu grūti ieraudzīt bezpartejisku kandidātu. Bondars ir startējis tēvzemes sarakstā un gājis pa Rīgu, dalot dzeltenas rozes. Vai cilvēks, kas ir aizgājis no bankas, jāuzskata par ekonomiski spējīgāko? Es cerīgi skatījos uz Piebalga kungu, bet viņš atgriezās Eiropā. Bet varbūt, ka viņš redzēja, ka savaldīt tos spēkus, kas cīnās un trako savā starpā par vienu jautājumu – nauda savās interesēs, ir gandrīz vai nereāli. Un Eiropa to noteikti redz."
I.Kreituse norādīja, ka Valsts prezidentam šodien būtu jānāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, ko vajadzētu mainīt likumdošanā, jo pretējā gadījumā, valdības ārkārtas sēdei nebūs nekādas jēgas. Ja tā būs vienkārši uzruna, tad tam būšot tikai viens izskaidrojums - Dombrovska kungs ir tik tālu nogājis, ka vairs nespēj tā saucamo komandu nekādā veidā vadīt un savaldīt, ka jānāk ir prezidentam, kurš atkal saka kādu stingrāku vārdu. Viņa atgādināja par kādu no iepriekšējām valdības sēdēm, kad Valdis Zatlers Ministru kabineta ēkā ieradās negaidīti.
Viņa uzskata, ka ārkārtas sēde ir atklāta, jo starptautiski jāparāda, ka Latvijas valdība rīkojas.
“Mēs esam Eiropas Savienības sastāvdaļa un arī Amerika interesējas, vai šeit ir sociālā stabilitāte. Bauska parādīja, ka mums parādās pirmie apdraudējumi un sākas iekšējā šūpošanās, kas var izraisīt nemierus. Atklāta sēde ir demonstrējums, ka mēs rīkojamies, taču jāatceras, ka šīs valstis neapmānīs, ja nesekos konkrēta darbība. Tad tālākā valsts attīstībā arvien striktāku vārdu var teikt starptautiskās institūcijas.”