Kremlim pietuvināti vēsturnieki Krievijā izdevuši pētījumu par Latviju

Šī divos sējumos izdotā pētījuma prezentācija notikusi Krievijas stratēģisko pētījumu institūtā, informē fonda Vēsturiskā atmiņa preses sekretāre Olga Draņicina.

Monogrāfija esot veltīta krievu, latviešu un vāciešu sarežģīto attiecību vēsturei, kā arī latviešu ieguldījumam vēsturiskajās norisēs Krievijas un PSRS teritorijā.

Pasākumā bez Latvijā jau bēdīgi pazīstamā A.Djukova piedalījušies arī Krievijas startēģisko pētījumu institūta direktors Leonīds Rešetņikovs, fonda Vēsturiskā atmiņa pētnieks Vladimirs Semindejs, kā arī Latvijas Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (PCTVL), Latvijas vēstniecības Krievijā padomnieks Vilmārs Heniņš un citi.

Grāmatas prezentācijā deputāts N.Kabanovs prognozējis, ka Latvijā šī grāmata netikšot uzņemta vien pozitīvi. «Rīgā jau daudzi zinātnieki «asina spalvas», un grāmatas autorei būs jāuzklausa dažādi spriedumi. Protams, ka šī monogrāfija gan Latvijā, gan arī Krievijā raisīs polemiku,» teicis N.Kabanovs.

Savukārt pati grāmatas autore L.Vorobjova teikusi, ka darba galvenā doma bijusi parādīt, ka latvieši vēstures straujajos pagriezienos nav bijuši pasīvi vērotāji, bet gan «sava likteņa kalēji». Viņa arī Latvijas politiķiem un pētniekiem novēlējusi tikt skaidrībā par Latvijas vēsturi, «atmetot PSRS nopulgošanas kontekstu».

Jau rakstīts, ka A.Djukovs Latvijā kļuva skandalozi slavens ar saviem izteikumiem, ka Edvīna Šnores filma Padomju stāsts viņam raisījusi vēlmi nogalināt tās režisoru.

Aģentūra Regnum arī ziņo, ka fonds Vēsturiskā atmiņa jau atbalstījis vairākas grāmatas, kurās pausta Kremlim draudzīga vēstures interpretācija, ir gatavs finansiāli atbalstīt arī Latvijā izdotos vēstures akadēmiskos žurnālus, kas nonākuši finansiālās grūtībās.

Janvāra beigās Rīgā Maskavas namā tika atklāta izstāde Nacisma apsūdzētie, kurā piedalījās arī A.Djukovs, jo izstādei finansiālu atbalstu sniedzis viņa vadītais fonds.