Krievijas vēstniecība liek uzsvaru uz dažu Saeimas paziņojuma ietverto apgalvojumu neprecizitāti un atgādina, ka “pirms spēka pielietošanas naktī no 7. uz 8.augustu Krievijas Federācija centusies dimplomātiskajā ceļā piesaistīt starptautiskās sabiedrības uzmanību Gruzijas uzbrukumam Dienvidosetijai”. Vēstniecība pārmet, ka tajā laikā klusējusi gan ASV un tās sabiedrotie, gan arī Latvija un tās Saeima.
Attiecībā uz Saeimas prasību “nekavējoties pārtraukt karadarbību un atsākt situācijas noregulēšanas sarunas”, vēstniecības paziņojumā teikts, ka Krievija ar šādu prasību esot iestājusies jau pirmajā konflikta dienā un jau 8.augustā Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs lūdza Latviju pieprasīt no Gruzijas uguns pārtraukšanu. “Diemžēl Saeimai bija nepieciešamas vairākas dienas un simtiem mierīgo iedzīvotāju dzīvību, lai, klātesot ASV vēstniekam, nonāktu pie šāda secinājuma,” norādīts paziņojumā.
Paziņojumā arī minēts, ka Latvijas premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) pat neesot mēģinājis objektīvi tikt skaidrībā par situāciju “uz vietas” Dienvidosetijā, tā vietā uzticoties Gruzijas kara speciālistiem un izsakot atbalstu prezidenta Mihaila Saakašvili “režīmam”. Savukārt attiecībā uz Saeimas pārmetumiem Krievijai par to, ka tā kā ANO Drošības padomes dalībvalsts “vienpusēji un paplašināti interpretē miera uzturēšanas misijas uzdevumus”, vēstniecība atgādināja, ka Krievija sākotnēji esot mēģinājusi konfliktu atrisināt diplomātiski, un vērsa uzmanību uz to, ka “drīzāk citiem pastāvīgajiem ANO Drošības padomes dalībniekiem ir raksturīga tieksme paplašināti interpretēt starptautiskās tiesības, ne reiz bez atbilstošas atļaujas uzsākot karadarbības citās valstīs (Dienvidslāvija, Afganistāna, Irāka), turklāt par uzbrukuma mērķiem izvēloties nevis konflikta zonas, bet gan šo valstu galvaspilsētas”. Paziņojumā arī minēts, ka Latvija vienmēr nostājusies šo “visai apšaubāmo” operāciju pusē.
Turpat norādīts, ka Krievija neplāno nekavējoties izvest savu karaspēku no Gruzijas, jo to neparedz 12.augustā Krievijas un Francijas prezidentu saskaņotie konflikta noregulēšanas nosacījumi, ko apstiprināja arī Gruzijas puse. Vēstniecība arī uzsver, ka Dienvidosetijas notikumi uzskatāmi parādījuši, ka “Gruzija neatbilst NATO uzņemšanas kritērijiem”.