«Savā paziņojumā viņi ir apvainojuši Krieviju ne vairāk un ne mazāk kā impēriskā un revizionistiskā politikā. Es ļaušu jums pašiem spriest par šāda paziņojuma kvalitāti un savlaicīgumu. Tomēr vēlos pateikt, ka atrastas, acīmredzot, pašas ciniskākās un nesavlaicīgākās formas, lai paustu šādu nesaprotamu un absolūti neloģisku pozīciju. Tieši šādu signālu dēļ notika tas, kas sākās 7.augustā Dienvidosetijā,» teica G.Karasins žurnālistiem Maskavā.
Viņš sacīja, ka «tiem cilvēkiem, kuri pieņem bezatbildīgus, noziedzīgus lēmumus, vienmēr ir jāsaņem pretspars no starptautiskās sabiedrības».
«Visiem ir jāsaprot, kurš iedarbināja asinsizliešanas spararatu, un kurš mēģina apturēt šo spararatu un atjaunot normālu dzīvi šajā Kaukāza reģionā,» piebilda G.Karasins.
Baltijas valstu un Polijas prezidenti Tomass Hendriks Ilvess, Valdis Zatlers, Valds Adamkus un Lehs Kačiņskis sestdien kopīgā deklarācijā aicina starptautisko sabiedrību iestāties par atbalstu Gruzijai un spert asus un nekavējošus soļus. Deklarācijā pausts nosodījums «Krievijas militāro spēku veiktajai agresijai neatkarīgajā Gruzijas valstī».
«Pēc vienpusējām Krievijas armijas spēku militārām darbībām mēs izmantosim visus mums kā prezidentiem pieejamos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka agresija pret nelielu valsti Eiropā netiek noklusēta, kā arī, lai netiktu sniegti formāli paziņojumi, kuros upuri tiek pielīdzināti agresoriem,» pausts deklarācijā.
Prezidenti deklarācijā norāda, ka plāno mudināt savu valstu valdības ieņemt konkrētu pozīciju diskusijās un Eiropas Savienības un NATO līmenī runāt, vai esošo Krievijas vadību var saukt par adekvātu ES stratēģisko partneri, vai Eiropas demokrātisko valstu saime var turpināt savstarpēji izdevīgu dialogu ar valsti, kas pret neatkarīgu valsti pielieto militāru spēku.
«Ir bezjēdzīgi turpināt «vīzu atvieglošanas» programmu ar valsti, kura neatbilst pat minimālajām ES noteiktajām prasībām un kura izmanto atvieglotu vīzu piešķiršanu, lai izsniegtu Krievijas vīzas ārvalstniekiem un pēc tam ļaunprātīgi izmantotu šīs ES piešķirtās privilēģijas, lai paziņotu, ka viņiem ir intervences tiesības, jo «mēs aizstāvam Krievijas pilsoņus» Dienvidosetijā,» sacīts deklarācijā.
Valstu līderi uzskata, ka Krievijas rīcībai Gruzijā ir jāiespaido sarunas ar Krieviju, ieskaitot pārrunas par jauno Partnerības un sadarbības līgumu. «Mēs uzsveram acīmredzamo Krievijas «miera uzturēšanas operāciju» tās tuvākajās kaimiņvalstīs izgāšanos. Krievijas Federācija ir pārkāpusi miera un stabilitātes uzturēšanas konflikta zonā un Krievijas pilsoņu ārpus savām robežām aizsargāšanas sarkano līniju.»
Prezidenti norāda, ka ES un NATO ir jāuzņemas iniciatīva un jānostājas pret «imperiālistiskas un revizionistiskas politikas» izplatīšanos Austrumeiropā. Ir jāizveido jauni starptautiskie miera uzturēšanas spēki, jo esošie sevi ir pierādījuši kā neefektīvus.
Baltijas valstu un Polijas prezidenti aicina šai deklarācijai pievienoties arī citu demokrātisko valstu vadītājus.