Krievijas militāro nodomu izrādīšanā nesaskata tiešus draudus
"Mēs esam uz NATO robežas, un ir dabiski, ka šādi signāli no abām pusēm tiek sūtīti, taču es to nevēlētos uzskatīt kā kaut ko neparastu," saka aizsardzības ministrs Imants Lieģis, komentējot abu pušu militārās mācības. Tieši viņa vadītā Aizsardzības ministrija pagājušajā nedēļā atzina, ka laikā, kamēr Igaunijas gaisa telpā notika alianses spēku mācības, neitrālajā zonā pie Latvijas teritorijas tika piefiksēta Krievijas lidmašīna. Neoficiālā informācija liecina, ka lidmašīnas mērķis bija izspiegot mācības, tāpēc arī NATO pieņēma lēmumu to pavadīt. Alianses modrību Krievija, ielidojot vai pietuvojoties pavisam tuvu Baltijas valstīm, izmēģinājusi ne reizi vien. Skaļākais gadījums bija 2005.gadā, kad Lietuvā avarēja kaimiņvalsts bumbvedējs.
"Lidmašīnas tas ir viens, daudz lielāks drauds ir militārās mācības, kas šobrīd notiek mums kaimiņos. Neatminos, kad būtu rīkotas tik lielas militārās mācības. Par to mums būtu jāsatraucas, un tas jāizvērtē," Dienai atzīst augsti stāvošs diplomāts, kurš darbojies Latvijas ārlietu dienestā kopš tā izveidošanas. Piecu dienu militārās mācības ar zīmīgu nosaukumu Zapad 2009, kas noslēdzās otrdien, norisinājās Pēterburgas apkaimē, Kaļiņingradā un Baltkrievijā. Tajās piedalījās 12,6 tūkstoši karavīru, 103 lidaparāti, 228 tanki un 470 bruņumašīnas, vēsta Krievijas oficiālie mediji.
Diplomāti un politikas analītiķi ir vienisprātis, ka kopā ar notikumiem Gruzijā tas rāda, ka Krievijas politika pēdējos gados ir mainījusies. Latvijai kā šobrīd vājākajai NATO dalībvalstij būtu jāuzmanās visvairāk. "Mēs šobrīd esam tik ļoti vāji, ka mums jau nemaz nevajag uzbrukt," ironizē aizsardzības struktūrās strādājoša amatpersona. Ekonomikas krīzes dēļ Latvijā drošības jautājumi ir "izkrituši" no darba kārtības. Piešķirot mazāk naudas specdienestiem, piemēram, palielinās iespēja uzpirkt tajos strādājošos. "Uzbrukums jau būtu tas pats, kas pāriet Rubikonai, tā būtu uzbrukšana NATO dalībvalstij. Krievijai joprojām ir izdevīgāka tā dēvētā mīkstā ietekme, caur politikas un biznesa kultūru," saka politologs Andris Sprūds. Šajā jomā īpaši akcentējama pavasarī pie varas nākušās Rīgas domes pastiprinātā draudzēšanās ar kaimiņvalsti.
Nedrošības sajūtu reģionā radījis arī pagājušajā nedēļā publiskotais ASV lēmums neizvietot savas raķešu sistēmas Polijā un Čehijā. Latvijas amatpersonas uzsver, ka šis bijis jau iepriekš zināms ASV solis un neliecina par amerikāņu atteikšanos no savām interesēm Austrumeiropā.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis ir pārliecināts, ka Latvijai nav jāuztraucas nedz par Krievijas spēka demonstrējumiem, nedz šo ASV rīcību. Viņš atgādina daudz piesaukto NATO līguma 5.pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām pārējām. Tiesa, tikai pēdējā gada laikā pietiekami stingri sāk izstrādāt plānus gadījumam, ja šāds uzbrukums notiktu. Līdz šim aliansei bez īstenotajām gaisa patruļām Baltijas debesīs nav bijis cita stingra plāna to aizsardzībai.
Pašlaik ir sākta NATO drošības koncepcijas izstrāde, un, kā atzīst Ārlietu un Aizsardzības ministrijās, tagad būtiskākais ir darīt visu, lai tā būtu pietiekami spēcīga. Pēdējā laikā Krievijas spertajiem soļiem jākalpo kā papildu argumentam diskusijās ar citām dalībvalstīm. Sagaidāms, ka šo jautājumu apspriedīs alianses rudens samitā. Tikmēr A.Sprūds pieļauj, ka Krievijas ieroču žvadzināšanai var būt vēl kāds labums. Līdzīgi kā pēc Gruzijas kara, kad atdzisa ne viena vien attiecības ar Krieviju uzlabot griboša politiķa galva, tas var notikt arī pēc šiem notikumiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.