Krievijas žurnālists: Latviju nevar uzskatīt par neatkarīgu valsti

Krievijā pazīstamais TV un radio raidījumu vadītājs Aleksandrs Gordons piekritis vadīt divus Pirmā Baltijas kanāla priekšvēlēšanu raidījumus Tīrā politika. Tās būs diskusijas starp Latvijas četrām politiskajām apvienībām – Vienotību, Saskaņas centru, ZZS un Par labu Latviju. Raidījumi notiks 29. un 30.septembrī, un virszemes ciparu televīzijas abonentiem nodrošinās tulkojumu latviešu valodā.

Ko jūs zināt par Latvijas politiku?

Par laimi, neko nopietnu es nezinu, kas man ļauj būt objektīvam, precīzāk, bezkaislīgam. Tieši tāda cilvēka pozīcija, kurš maz zina par Latvijas politiku, ļauj man būt ideālam skatītājam – ja viņiem [politiķiem] ir jāizskaidro man no nulles, kas viņi ir, tas ir vēstījums, ko uztvers visi sabiedrības slāņi. Mēs esam izveidojuši trīs tēmu blokus. Pirmkārt, ekonomika. Es redzēju datus par valsts parādu, ierēdņu skaitu, vidējo algu, vidējo pensiju, bezdarbu, un pat salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, ir skaidrs, ka situācija Latvijā nav spīdoša. Latvija būs spiesta kādu laiku dzīvot uz parāda, atšķirībā no Igaunijas, kas jau nākamgad pāriet uz eiro, kas, no vienas puses, nostiprina pozīcijas ES, no otras puses, liedz manevra iespējas. Lata devalvācija kā instruments var būt nepieciešams tūlīt. Otrais bloks ir sociālā politika un trešais – starptautiskās attiecības. Otrajā, premjeru raidījumā, būs personīgās pozīcijas. Ja cilvēks ir gatavs ieņemt premjera posteni, viņam jāspēj pateikt, kas prioritātes, kādas reformas tiks veiktas. Ja Latvijai ir ceļš, tad parādiet, uz kurieni.

Raidījumu Gordons Kihots jūs saucat par pašu subjektīvāko raidījumu. Kā jūsu subjektīvisms izpaudīsies šajās diskusijās?

Drīzāk jājautā, kas mani interesē. Man ir dzīves pieredze divās valstīs – es gandrīz astoņus gadus esmu nodzīvojis ASV un esmu to pilsonis, un tagad jau ilgi dzīvoju Krievijā, esmu tur dzimis un esmu Krievijas pilsonis. Ne tur, ne tur tīras politikas vairs nav. ASV ir politiskā elite, kas visus jautājumus risina ar projektu palīdzību. Piemēram, tagad notiek Obamas projekts, kas, manuprāt, iecerēts divos posmos – vispirms ļaut liberāļiem uzelpot un pēc tam ar viņu palīdzību visas cerības nožņaugt. Un ir Krievija, kur tāpat sen vairs nav nekādas politikas, viss ir paredzams. Krievijā ir deklarēta vietējā vara, taču vertikāle ir izveidota tā, ka signāls neiziet līdz apakšai, tāpēc nākas tieši no Kremļa risināt lauku līmeņa jautājumus. Cik esmu paspējis saprast šeit, neviens nezina, cik šobrīd iedzīvotāju atrodas valstī, un pat tiem, kas ir šeit, nav aktīvas vēlēšanās iet balsot. Es skatos, ka cīņa ir ne pa jokam, un man kā šaha un preferansa cienītājam, ir interesanti skatīties koalīcijas, kas var izveidoties vienā vai otrā gadījumā, tīri no spēles viedokļa.

Kāda ir Krievijas spēle Latvijā?

Diemžēl nekāda. Es redzu, kā šeit spēlē amerikāņi – ļoti vienkārši. Pirmkārt, amerikāņiem ir vajadzīga stabilitāte - kā garantija, ka parādi tiks atdoti. SVF ir organizācija, ko uztur galvenokārt amerikāņi, un viņi grib vai nu atgūt naudu, vai garantijas, ka viņu stāvoklis stabilā Latvijā arī būs stabils. Kāpēc viņi spēlē Latvijā, arī ir skaidrs – viņiem ir sarežģītas attiecības ar Eiropas Savienību, viņi grib nostiprināt šeit pozīcijas, tāpēc arī būvē jaunu vēstniecību. Otrkārt, par klupšanas akmeni Eiropas Savienībā un demokrātiskajā pasaulē ir kļuvis Latvijas nepilsoņu jautājums, un, protams, viņi mēģinās to atrisināt tuvākajā laikā. Turklāt, kā rāda arī šīs vēlēšanas, nemaz tik radikāla krievu vēlētāju nostāja nav. Viņi drīzāk centristi nevis ultrakreisie vai ultralabējie. Amerikāņi gribēs premjerministra un finanšu ministra krēslā redzēt cilvēkus, kas ņemtu vērā viņu rūpes par aizdevuma apkalpošanu, ja ne atdošanu. Krievijai nav tādu ietekmēšanas instrumentu, jo naudu neaizņēmās no Krievijas, bet Amerikas.

Bet Krievijas gāze?

Krievijas gāze nekur nepaliks un gribas domāt, ka tuvākajā nākotnē arī nafta caur jums plūdīs. Krievijai nav instrumentu, lai ietekmētu Latvijas politiku.

Bet Saskaņas centrs?

Nē, drīzāk jau PCTVL, tā ir politiskā spektra marginālās daļas «piebarošana», lai varētu izteikt kādus polemiskus paziņojumus. Es nedomāju, ka Kremlis aktīvi iejaucas.

Vai Latviju var uzskatīt par neatkarīgu valsti?

Es domāju, ka nevar. Ja ņem vērā, ko Latvija eksportē, ko importē un no kādas naudas dzīvo. Ja šā gada Eiropas bankas prognoze būs patiesa un 55% no IKP ir valsts parāds, es domāju, ka bez ekonomiskās neatkarības runāt par politisko neatkarību runāt nevar.

Ar ko Latvijai vajadzētu draudzēties?

Latvijai ir mērķtiecīgi izaudzēt sev otru galvu, lai viena skatītos uz Rietumiem, otra – uz Austrumiem. Ģeopolitiskā situācija pasaulē mainās katru dienu. Nav tāda ekonomista, kurš varētu apgalvot, ka nenāks otrs krīzes vilnis un spētu pateikt, no kurienes tas nāks. Arī par Ķīnu nevajag aizmirst – ja prasīt naudu, tad vislabāk no Ķīnas, jo viņi, nekādi neietekmējot iekšpolitisko un ārpolitisko kursu, dos naudu, lai ieietu ekonomikā. Arī Krievija neatteiktos no palīdzības sniegšanas. Es domāju, ka Latvija ir situācijā, kad nevar izvēlēties, kad ir jādraudzējas ar visiem.

Vai pēc vēlēšanām situācija var mainīties?

Ja izveidosies amerikāniskā koalīcija, var cerēt uz kredīta atmaksas pagarinājumu, uz atvieglotiem šī kredīta atvieglošanas noteikumiem. Ja koalīcija paliks iepriekšējā, nekas nemainīsies.

Kuru koalīciju jūs saucat par amerikānisko?

Padomājiet paši. Tā nav tā, kas tagad.

Vai ir arī krieviskā koalīcija?

Nē, krieviskas koalīcijas nav. Visticamāk, PCTVL vispār neiekļūs parlamentā. Lielāku ietekmi Krievija iegūt nevar.

Vai jums ir saprotama Saskaņas centra loma Latvijas politikā? Kam viņi strādā – krievvalodīgajai vai latviešu auditorijai?

Skatoties, kas ir viņu pirmais numurs sarakstā un otrais, Rīgas mērs, kurš uz parlamentu nekandidē, šis saldais pārītis, es domāju, ka viņi ir ieinteresēti gan vienā, gan otrā auditorijā. Es pirms pāris dienām viesnīcas bārā sarunājos ar jauniem cilvēkiem – diviem latviešu puišiem un krievu meiteni. Viens puisis teica, ka nebalsos nemaz, bet pārītis teica, ka balsos par SC. Tā ir atbilde. Viņi ir centristi, kas spēlē ar krievu auditoriju, jo viņi ir opozīcijā, viņiem jārēķinās ar protesta balsīm. Situācija ar nepilsoņiem ir viens no jājamzirdziņiem, ko politiķis nevar palaist garām, runājot ar vēlētājiem. Es esmu neizpratnē – es esmu saņēmis ASV pilsonību, es zinu, kāda procedūra ir tur. Cilvēks, kas no manis pieņēma eksāmenu, angliski runāja sliktāk par mani, un viss eksāmens sastāvēja no tā, ka man angliski bija jāuzraksta frāze «man patīk dzīvot un strādāt ASV». Es atteicos to darīt, jo tie būtu meli – dzīvot man patīk, strādāt nē. Viņš sāka smieties un ar to eksāmens beidzās. Amerikāņu politika ir orientēta uz to, ka cilvēkam, kurš drusciņ ir adaptējies vidē piecu gadu laikā, ir zaļā gaisma! Bet te ir nobijušies, ka krievi balsos par citu Latviju.

Ar ko atšķiras krievi Latvijā, Maskavā un citur Krievijā?

Latvijas krievi, neskatoties ne uz ko, ir palikuši šeit. Es zinu, ka bija mēģinājumi viņus no šejienes izspiest. Padomju laikā notika aktīva kolonizācija un krievi ne jau tāpat vien uz šejieni atbrauca. Viņi neaizbrauca, un tas nozīmē, ka viņi jūtas šeit mājās. Tāda partiotisma nav Maskavas krieviem, jo Maskava ir pilna ar D’Artanjaniem, kas ieradušies iekarot galvaspilsētu. Iedzimto ir mazāk par pieciem procentiem. Šie iebraucēji izturas pret Maskavu vai nu kā pret cietoksni vai tramplīnu, vai, kas ir vissliktākais, kā pret Klondaiku, kur iespējams viss. Es dzīvoju Maskavā kopš trīs gadu vecuma, bet šobrīd tur dzīvot ir pilnīgi neiespējami. Provincē, kur nav aizbraukusi jaunatne un vēl ir darbs, dzīvi var komforta ziņā salīdzināt ar Rīgas piepilsētu. Miljonu pilsētas – Jaroslavļa, Sverdlovska, Perma, arvien vairāk atgādina mazas Maskavas kopijas, kas izsūc iedzīvotājus no apkārtnes. Lauku rajonos ir katastrofa. Krievija ir vienīgā valsts, kur darbojas laika mašīna. Maskava cenšas būt aziātiska 21. gadsimta megapole, mazpilsētas ir iestrēgušas stagnācijas gados, bet vēl desmit kilometrus tālāk var nonākt 17. gadsimtā. Ja tur vadiem uzkrīt koks, tad ciemats var mēnesi sēdēt bez elektrības.

Vai Krievijai ir biznesa intereses Latvijā?

Ir tranzīts, kas netiek izmantots. Krievijā ir maz pārtikas pārstrādes uzņēmumu, jo spēj izaudzēt, saražot izejvielas, bet ne pārstrādāt. Ja novērsīs pretrunas uz robežas, es nedomāju, ka pašizmaksa būs augstāka kā kaut kur Kalugas apgabalā. Algas mums ir tā pieaugušas, ka lauksaminiecība nevar būt rentabla bez valsts līdzekļu ieguldīšanas. Kaļiņingrada nodrošina 17% Krievijas zivju, bet pārstrādes ziņā atkal ir problēmas. Vēl ir tūrisms - nostaļģija pēc Rīgas un Jūrmalas. Ir cilvēki, kas nebrauc uz Eiropu, bet viņiem absolūti ideāla Eiropa, kur saprot krievu valodu, ir Latvija. Vēl – kokapstrāde. Atvest koksni uz pārstrādi uz šejieni un aizvest atpakaļ produkciju ir izdevīgāk nekā būvēt rūpnīcas uz vietas. Ostas – Ventspils un Rīga.

Vai Krievijas cilvēki, kas nav dzīvojuši PSRS laikos, ēd Latvijas šprotes?

Es neesmu bijis nevienā pieņemšanā, lai kādā līmenī tā arī nebūtu, kur nebūtu šprotu. Rīgas šprotes ir krievu nacionālais ēdiens.

Pirmo kanālu saista ar Kremļa ietekmi. Vai esat izjutis cenzūru vai pašcenzūru?

Ja pirmais, tātad Kremļa, loģiski. Krievijā, protams, ir, bet jāsaka, ka es vienmēr esmu bijis par cenzūru. Tie ir skaidri spēles noteikumi. Tas nav mīnu lauks, pa kuru ej un gaidi, kad sprāgs, bet skaidrs – to mēs negribam redzēt un dzirdēt, bet to tu drīksti. Un tad tajā laukā, kur drīkst, var runāt absolūti konkrēti. Ir cilvēku saraksts, kuru Kremlis negrib redzēt pirmajā kanālā. Bet tāds pats saraksts, lai cik tas dīvaini nebūtu, ir arī pilnīgi brīvajā raidstacijā Eho Moskvi.

Vai jūs kā žurnālists drīkstat visu?

Mana situācija ir unikāla, jo raidījumu rāda ierakstā. Filmēšanas laukumā es drīkstu pilnīgi visu, bet montāžā es nepiedalos. Ja es esmu pārspīlējis, lai vecākie biedri izlabo. Tagad man ir palikusi tikai programma par kino, tur nav politikas, nav ko griezt.