Bijušais TV5 ziņu dienesta vadītājs, televīzijas žurnālists Vladislavs Andrejevs, kurš šobrīd strādā pie dažādiem dokumentāliem projektiem, V. Kravcova situāciju raksturo vienā vārdā: “Kauns. Tas ir ne tikai sitiens valstij, bet arī sitiens Saskaņas centra vēlētājiem. Deputāta uzvedība ir nepieļaujama – stāstīt visiem, ka mani, lūk, ievēlēja tādu, kāds es esmu. Es nedomāju, ka SC vēlētājs pētīja, kurš zina valodu, un kurš ne. Vēlētājs pieņēma, ka deputātu kandidātiem ir visas prasmes, lai darītu savu darbu Saeimā.”
V. Andrejevs runā gan latviski, gan krieviski. Lūgts izvērtēt, kādā līmenī deputāts, kurš nezina valodu, spēj veikt savus pienākumus, žurnālists atbild: “Viņš var sēdēt savā krēslā, saņemt algu par neko, samaksāt par savu dzīvokli. Nu kā viņš var strādāt Saeimā, nezinot valodu? Protams, ka nevar. Jāizvērtē, kā viņš ieguvis pilsonību”. Viņš uzskata, ka Saskaņas centram turpmāk rūpīgi jāizvērtē, kādus cilvēkus virzīt deputātos.
Latvijas radio 4 programmu vadītājs un autorraidījuma “Aleksandrs studijā” veidotājs Aleksandrs Aļeksejevs ir pārliecināts, ka valsts valoda ir jāzina: “Jebkuram cilvēkam, kurš nonāk citā valstī, ir jāzina vismaz trīs vārdi vietējā valodā. Valoda ir jāpārvalda, ja šeit dzīvo. Pašam taču ir ērtāk dzīvot, ja zini latviski. Tas ir absurds , ja nezina valodu. Tas ir kultūras jautājums”. Viņaprāt, visnopietnāk šī situācija ir jāvērtē tiem, kas par V. Kravcovu balsoja: “Veids, kā viņš ieguva pilsonību, man atgādina gadījumu ar Rīgas domnieku Juriju Žuravļovu, kuram atņēma pilsonību, jo tā nebija likmīgi iegūta”.
Žurnāliste Alla Petropavlovska uzskata: “No veselā saprāta viedokļa, protams, ka Saeimas deputātam ir jāzina valsts valoda. Taču, ņemot vērā, ka mūsu valstī daudz kas nenotiek atbilstoši veselajam saprātam, tad vienīgais veids, kā panākt saprātīgus risinājumus ir likums. Ja likums nosaka, ka deputātam valoda ir jāzina, tad arī varas ešalonos tas ir jāievēro”. V. Kravcova šaubīgo pilsonības iegūšanas faktu viņa gan nekomentē, sakot: “Es negribu dot vērtējumu, jo mūsu valstī pastāv nevainības prezumpcija. Ja nav pierādīts, ka viņš ir vainīgs, mēs nevaram viņu nosodīt.”