Krīgers uzsvēra, ka svarīgākais ir, lai jaunā valdība būtu stabila, spējīga darboties un pieņemt lēmumus, kā arī sagatavot valsts budžetu. Būtiskākais, lai valdība varētu sasniegt darba rezultātu, nevis tas, kādas partijas veidos koalīciju, norādīja LBAS priekšsēdētājs, nenosaucot, viņaprāt, labāko koalīcijas modeli.
Politiskajiem spēkiem vajadzētu pārstāt risināt sasvstarpējās attiecības, bet gan pievērsties produktīvam darbam, uzskata Krīgers.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš uzdevis partijām par koalīcijas modeli vienoties līdz šīs nedēļas beigām.
Pēc Saeimas vēlēšanām tīri draudzīgi koalīcijas veidošanu iesāka Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība, kas jau iepriekš bija dēvējušas viena otru par tuvāko partneri. Tomēr divatā šiem politiskajiem spēkiem koalīciju izveidot nav iespējams, jo kopā parlamentā iegūti tikai 42 mandāti no 100.
Sākot sarunas par trešā iespējamā koalīcijas partnera - Saskaņas centra (SC) vai nacionālās apvienības VL-TB/LNNK - piesaistīšanu, parādījās pirmās nesaskaņas, jo Vienotība iebilda pret ZRP izvēlēto sarunu formātu, kas paredzēja divas paralēlas ekspertu darba grupas. Tāpat Vienotība satraucās, jo divpusējās sarunās ZRP tikās ar SC.
Pēc tam sarunu gaitā Vienotība publiskajā telpā deva aizvien skaidrākus mājienus, ka varētu izvēlēties kā trešo koalīcijas partneri nacionālo apvienību. Tomēr ZRP naktī no piektdienas uz sestdienu ļoti garā valdes sēdē nolēma, ka koalīcijā ir jāaicina SC.
Vienotība par to izrādīja ļoti lielu sašutumu un aicināja ZRP līdz pirmdienai pārdomāt, tomēr eksprezidenta Valda Zatlera vadītais politiskais spēks nepiekāpās. Vienotība pēc tam publiskajā telpā vairākkārt paziņoja, ka ZRP un SC esot sabloķējušās, kā arī tika doti mājieni, ka šīs partijas koalīciju varētu veidot divatā, jo tas ar 53 mandātiem esot iespējams.
Pirmdien Vienotība tikās ar pārējiem četriem Saeimā ievēlētajiem spēkiem - SC, VL-TB/LNNK, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kā arī ZRP - un piedāvāja izveidot "varavīksnes" koalīciju un valdību no visām parlamentā pārstāvētajām partijām.
Kā neformāli atzina vairāki citu politisko spēku pārstāvji, šis Vienotības piedāvājums patiesībā varētu būt tikai mēģinājums vilcināt laiku, lai rastu piemērotu izeju no neveiksmīgās situācijas koalīcijas veidošanas procesā. Vienotība koalīcijas sarunās esot "aizshēmojusies" tiktāl, ka tai tagad draud šķelšanās, gan esot kopējā koalīcijā ar ZRP un SC, gan paliekot opozīcijā.
Pēc ZRP lēmuma koalīcijā aicināt SC Vienotība ar savu aso reakciju cerējusi panākt šķelšanos ZRP jaunievēlēto deputātu vidū, par kuras iespējamību tika runāts nedēļas nogalē. Tomēr ZRP spējusi novērst šķelšanās draudus, un Vienotībai tagad neesot īsti kur atkāpties, tāpēc ticis piedāvāts veidot "varavīksnes" valdību. Par šo piedāvājumu smīkņājot pat daudzi pašas Vienotības pārstāvji, runā Saeimas kuluāros.
"Varavīksnes" valdības iecere gan tika jau tās pašas dienas laikā atmesta, jo pēc ZRP un Vienotības tikšanās politiķi klajā nāca ar "nacionālās saliedēšanās" koalīcijas ideju, proti, šādā modelī būtu četras partijas, bet ZZS paliktu opozīcijā, jo pret sadarbību ar šo politisko spēku "pretoligarhu cīņas" vārdā kategoriski iebilst ZRP. Četru partiju koalīcijas kodolu varētu veidot Vienotība un ZRP, bet ar SC un VL-TB/LNNK, ja tās nevēlētos tieši iekļauties koalīcijā, varētu noslēgt sadarbības līgumus. Kā Ministru prezidenta amata kandidāts šādā valdībā tiek minēts Dombrovskis.
Šādā četru partiju koalīcijā būtu abi ideoloģiskie pretinieki - nacionālā apvienība un SC, tādēļ to jau daudzi atzinuši kā nereālu, tostarp abi minētie. Pagaidām izvairīgi un skeptiski ir SC pārstāvji, bet VL-TB/LNNK līderi pat nedomājot to apspriest.
Kā neformāli atzina vairāki politiķi, šāda diezgan nereāla modeļa piedāvāšana, kas jau šur tur tiek dēvēts par "pilnmēness koalīciju", saistīta ar "durvju pavēršanu" Vienotībai pieklājīgai izejai no strupceļa, kurā tā sevi iedzinusi ar kategorisko prasību koalīcijā iekļaut nacionālo apvienību. Proti, šādā četru partiju modelī savu dalību pati kategoriski izslēgtu nacionālā apvienība, bet Vienotība, lai "mazinātu draudus valsts ideoloģijai", tomēr piekristu darboties koalīcijā kopā ar SC un ZRP, jo ZRP un SC atstāšana divatā būtu bīstamāka.
Neformālās sarunās netiek izslēgti vairāki citi modeļi, piemēram, piesaistot atsevišķus ZZS deputātus vai sašķeļoties ZRP vai Vienotībai.
SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, Vienotība - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet ZZS - 13 mandātus.