Kriminālatbildību par narkotiku atkārtotu lietošanu neatcels

Kungi!. Mūsu toleranta atieksme pret narkomāniju un narkotiku lietošanu laikam nebūs faktors, kas uzlabos sabiedrību kopumā. Nesen publiskotajā RD pētījumā atklājas - katrs otrais pilsētas iedzīvotājs bažījas par narkomānu iespējamu kaitējumu (sākot no iespējas savainoties ar narkomāna inficētu šļirci, beidzot ar iespējamu uzbrukumu no atkarīgas personas).. un, lai ko arī teiktu citviet Eiropā - neticu, ka Latvija šobrīd ir gana gatava legalizēt narkotiku lietošanu. Ja nu vienīgi kāds vadās pēc principa - tautai jau tā ir daudz raižu - liksim komplektā arī šo un varbūt "nepamanīs"...

Sods faktiski tiek paredzēts par to, ka cilvēks ir slims. Pie mums netiek realizēta piespiedu ārstēšana un citi rehabilitācijas pasākumi. Visa mūsu valsts domāšana ir viduslaiku līmenī - ir problēma, jāieliek Krimināllikumā, nav naudas ārstēšanai, jāieliek norma Krimināllikumā, lai neslimo. Cietumā turēšana nemaksā neko laikam. Ja salīdzina citu Eiropas valstu krimināllikuma sodus ar mūsu, tad mēs dzīvojam joprojām Staļina laiku kriminālkodeksa līmenī (labi vēl ka nešauj un uz Sibīriju neizsūta, bet ja varētu noteikti vairākums atbalstītu). Sagruduši temiņus pa astoņiem piecpadmit gadiem ar šādu domāšanu, un brīnās kāpēc pie mums lielāka krīze kā kaimiņvalstīs. Ja kādam rodas jautājums kāpēc krīze ir tieši pie mums, apskatieties kādi pie mums sodi, tas liecina par slimu apziņu. Kad beidzot pie mums apjēgs ka pat 2 gadi cietumā pavadīti ir ļoti liels termiņš, bet pat par niecīgākajiem nodarījumiem ielikuši piecus gadus, super! OK, ir slepkavas, pedofīli, narko dīleri, lai tiem ir tie bargie sodi, vienlaikus ir jāsaprot, ka par nodarījumu, kas fiziski neapdaraud nevienu sodi nevar būt nesamērīgi bargi.

Šī teikuma daļa "tas ļautiņš jau tā ir prasts kā zirga deķis, ar primitīvām vajadzībām.", manuprāt, 100% precīzi raksturo ar kādu attieksmi pie mums tiek pieņemti likumi un tiek nokāsta nauda, piemēram, jau iepriekš pieminētā tilta gadījumā. Tās visas ir mūsu domāšanas veida un attīstības līmeņa dažādas izpausmes, kas neparko labu neliecina. Ļurinam kaut bezjēdzīgu paralēli kraujot kabatā vai piešķirot sev žetonus par šķīstību.

Nav labu vai sliktu narkotiku. Ir to radītais efekts un adekvāts vai neadekvāts pielietojuma veids. Smagu slimību simptomu mazināšanā tas ir adekvāts. Lai paliktu vēl stulbāks, tur vairs nav. Ar spirtu var dezinficēt, bet var arī to izdzert un ar "aizvērtu širmi" nogalināt. Un tas efekts tomēr parasti ir deģenerējošs, jo tas ļautiņš jau tā ir prasts kā zirga deķis, ar primitīvām vajadzībām. Tikai par aizliegumu narkotikām. Ar alu jau brīžiem ir par daudz.

Vēl tikai piebildīšu, ka, ja jaunieti pieķer ar kāsi, viņš ir kriminālnoziedzieks. Bet būvējot oranžu tiltu tiek izšķērdēti (vismaz) 27 miljoni - vainīgs nav neviens...

Parazīti. Tikai sodīt un ierobežot - bez reāla pamatojuma, visu vienā maisā. Es arī atbalstu stingru cīņu pret narkomāniem un narkomāniju, bet ir viens liels bet - izvērtēt attīstītajās Eiropas valstīts uz mūsdienu zinātnieku neapstrīdāmiem pierādījumiem balstītos nodalījumus starp tiešām smagām narkotikām, un "narkotikām", kuras ir neskaitāmas reizes pierādītas, ka ir mazāk jebkādā veidā kaitīgas vai atkarību izraisošas, kā alkohols un cigaretes. Tad arī uzmanību varētu fokusēt uz reālu noziegumu, reālu smago narkotiku apkarošanu, nevis jaunu cilvēku visas dzīves izčakarēšanu, piemēram, ja tas ir pieķerts ar kāsīti zāles (kas teju visā Rietumeiropā ir dekriminalizēta).