Evaņģēliji stāsta par Zaļās Ceturtdienas notikumiem jeb Kristus pēdējām vakariņām kopā ar mācekļiem un Svētā Vakarēdiena iestādīšanu. Tam seko Jūdas nodevīgais skūpsts par trīsdesmit dālderiem un Jēzus sagūstīšana. Zaļās Ceturtdienas liturģiskā krāsa ir balta. Tas izskaidrojams ar to, ka šajā dienā Baznīca atskatās uz Jēzus Kristus dzimšanu. Lielajā Piektdienā Jēzus nonāk romiešu un jūdu farizeju tiesas priekšā, kur Viņš tiek izsmiets un notiesāts. Tam seko Kristus krusta ceļš un Viņa krustā sišana. Lielo Piektdienu jau pirmie kristieši uzskatīja par grēku un sēru dienu. Baznīcās šajā dienā izskan vēsts par to, kā Dieva Dēls tika sists krustā un mira par pasaules grēkiem. Šajā dienā parasti nesvin Svēto Vakarēdienu. Nereti baznīcās šajā dienā nopūš sveces, kas ir simbolizējušas dzīvo Kristu. Tās no jauna tiek aizdedzinātas Lieldienu naktī no Lieldienu uguns. Baznīcā šajā dienā altāris ir tukšs. Liturģiskā krāsa Lielajā piektdienā ir melna, tā simbolizē nāvi, tumsu un iznīcību. Lieldienas ir Baznīcas nozīmīgākais un priecīgākais notikums – Kristus augšāmcelšanās svētki. Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atrada kapu tukšu, tajā nebija Jēzus miesas. "Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies,"" raksta evaņģēlists Lūka. Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību. Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā. Šogad Lieldienas svinēsim neparasti agri - 23.martā. Tā tas būs vienīgo reizi šajā gadsimtā, nākošreiz Lieldienas šajā datumā iekrīt tikai 2160.gadā. 23.marts ir otrs agrākais iespējamais Lieldienu datums, vēl agrāk Lieldienas var būt 22.martā. Katoļu un protestantu Baznīcās pieņemts, ka vēlākais Lieldienu datums ir 25.aprīlis, bet pareizticīgie Lieldienas svin arī vēlāk – šogad 27.aprīlī. Klusajā nedēļā, kā arī Lieldienās lielākajā daļā LELB draudžu notiks dievkalpojumi. Dievkalpojumu saraksts pieejams LELB mājas lapā www.lelb.lv.
Kristieši atzīmē Lielo piektdienu
Šodien kristībā pasaule atzīmē Lielo piektdienu. Šī nedēļa baznīcā ir Klusā nedēļā, ko saprot kā sagatavošanos lielajam notikumam – Kristus augšāmcelšanās svētkiem Lieldienās, kuras šogad atzīmēs 23.martā. Klusā nedēļa sevī ietver daudzus notikumus Jēzus dzīvē: Svētā Vakarēdiena iestādīšana Zaļajā Ceturtdienā, Kristus Krusta nāve Lielajā Piektdienā un Kristus Augšāmcelšanās Lieldienās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.