V. Krištopāns skaidro, ka ēnu ekonomiku var mēģināt apkarot divos veidos. Pirmais – izmantojot dažādu represīvu iestāžu palīdzību. “Atceros, kā padomju laikos apkaroja valūtas spekulantus. Iesaistījās gan OBHSS (Sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas apkarošanas nodaļa), gan Valsts drošības komiteja, gan milicija. Neskatoties uz kopīgiem pūliņiem, valūtu vienmēr varēja nopirkt pie Laimas pulksteņa,” tā V. Krištopans.
“Jāsaprot, ka ēnu ekonomika nav šauras, atsevišķas cilvēku grupas darbība. Ēnu ekonomika veidojas no piespiedu pasākumiem uzņēmējdarbībai. Kārtējo reizi, kad aptrūkstas naudas budžetā, palielina akcīzi alkoholam. Tas iegriež legālajiem tirgotājiem, taču kontrabandisti tirgo svilpodami,” situāciju raksturo V. Krištopāns, atgādinot, ka ASV gangsteris Als Kapone kļuva bagāts, tirgojot alkoholu sausā likuma laikā.
Otrs ceļš ir labvēlīga uzņēmējdarbības vide, samazinot nodokļus un birokrātiju. “Palielinot nodokļus, pilsoniskākie un godīgākie uzņēmēji samazina apgriezienus, savukārt agresīvākie un blēdīgākie pāriet uz puslegālu darbību. Zeļ korupcija un spēka struktūras barojas no šīs situācijas,” atklāti pauž bijušais politiķis.
Pēc viņa domām, arī nodokļu inspektoru skaita palielināšana Valsts ieņēmumu dienestā būtisku pienesumu ēnu ekonomikas izskaušanā nedos. Raksturojot budžeta konsolidāciju, V. Krištopans ar nožēlu saka, ka valdība 95 procentus no sava laika tērē, lai lemtu, kā naudu sadalīt, tā vietā, lai lemtu, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kas ļautu nopelnīt vairāk naudas.
“Cepuri nost to uzņēmēju priekšā, kas pašreizējos apstākļos spēj strādāt, un, zobus sakoduši, godīgi maksāt nodokļus. Tam cilvēkam, kas tagad ar nelielu uzņēmumu, piemēram, kafejnīcu spēj uzturēt ģimeni, jādod Trīszvaigžņu ordenis,” piebilst uzņēmējs.
Jāatgādina, ka Vilis Krištopans bija pirmais Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs un arī viens no tā veidotājiem.