Kristovskis: Ietekmīgu partiju var izveidot piecos gados

Nē, es nepiedalījos referendumā. Referenduma uzstādījums bija impulsu vadīts, nebija pārdomāta pieeja, un mēs nevarējām nostāties ne vienā, ne otrā pusē. Piedāvātais variants, manā uztverē, apdraud to sistēmu, kas Latvijā ir izvei­do­ta. Ja es nevaru atbalstīt nesagatavotu pieeju, tad nevaru iet un piedalīties, un celt referenduma nozīmību. Tajā pašā laikā ir svarīgi koncentrēties un precizēt ilglaicīgu plānu sociālo jautājumu risināšanā. Eso­šā sistēma ir jāpilnveido, bet pie tā ir jāstrādā profesionāli, nevar balstīties uz emocijām.

Vai jūs piedalījāties tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem?

Jā, piedalījos.

Kādai vajadzēja būt Latvijas politiķu reakcijai pēc tam, kad vairāk nekā 608 000 pilsoņu nobalsoja par Satver­smes grozījumiem?

Tos, kas ir pie varas, ietekmēs tikai situācija, kad viņi tiek nomainīti. Pie mūsu politiskās kultūras, apziņas līmeņa ir grūti cerēt, ka ar tik aug­stām prasībām referendumā var sasniegt rezultātu. Tas bija tuvu iecerētajam, bet tā robeža ir ļoti augsta. Domāju, ka Latvijas politikā ir ļoti daudz degradējušos politiķu…

…piemēram, kuri?

Teiksim, Juris Dobelis ir raksturīgs piemērs. Un šie politiķi nekādus secinājumus neizdara, viņi turpinās rullēt ar to pašu retoriku. Politiskā vide ne­tiek mobilizēta, lai atraisītu vie­nas nelielas, grūtībās nonā­ku­šas valsts radošo potenciālu. Mums ir ļoti ierobežotas iespējas un tādās valdībai, tautas priekšstāvjiem ir jāspēj mo­bilizēt un apvienot cilvēkus, lai radītu nācijas labāko, augstāko kopproduktu. Es nedomāju, ka šie cilvēki varā to var izdarīt.

Ar ko tādā gadījumā šos cilvēkus varētu nomainīt?

Es arī piedalos jauna spēka veidošanā, kurš potenciāli pārstāvēs nākamās paaudzes politiķus, kas domā un strādā tajā virzienā, lai paceltu politisko kultūru Latvijā. Tas prasīs ilgu laiku tiem spēkiem, kas tagad tikai top, — es nerunāju tikai par Pilsonisko savienību. Vai tas būtu Štokenbergs, vai tas būtu vēl kāds…

…kas varētu būt vēl kāds?

Es nesaku, ka tas būtu labi, bet teorētiski tas ir iespējams. Ceru, ka Pilsoniskā savienība varēs sevi parādīt pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet tas būs tikai pirmais posms ceļā uz ietekmīgu politisko spēku. Nākamais posms būs Saeimas vēlēšanas. Tad Pilsoniskā savienība varētu būt nobriedusi jau tik tālu, ka varētu cīnīties par lielākiem izaicinājumiem. Taču nepiekrītu vienai tēzei, ka ir jānāk visiem jaunajiem un vecie ir nekam nederīgi. Man sevi būtu jāpieskaita pie tiem, jo esmu darbojies no neatkarības atjaunošanas. Es domāju, ka tie jaunie to nevarēs iemācīties augstskolas solā, pat Kembridžā studējot, kamēr nenonāks valsts pārvaldē. Tāda potenciāli spēcīga politiskā spēka izveidošana, lai sasniegtu ziedu laikus, ir piecu, desmit gadu darba periods.

Pašlaik ne Pilsoniskā savie­nība, ne Aigara Štokenber­ga veidotā partija neizskatās tik spēcīgas, lai kļūtu par ietekmīgiem politiskiem spēkiem. Kas liek domāt, ka jums izdosies?

Būtu muļķīgi man sist pie krūtīm un teikt, kā mēs izskatāmies. Zinu, kāds ir mūsu potenciāls.

Kāds tas ir?

Tie, kas ir redzami politikā, un tie, kas ienāk partijā. Visiem cilvēkiem, kas ir iesaistījušies, ir jāuzdod sev jautājums, kāda ir mana līdzdalības kapacitāte un kādas ir politiskās ambīcijas. Vai es sevi esmu gatavs nodot politiskam darbam. Pašlaik notiek apzināšanas process — kāda ir katra biedra individuālā pro­gramma, lai viņš iegūtu atpazīstamību, profesionālo kapacitāti un izpratni par politiku. Cilvēki, kas ir pietiekami redzamos amatos, atzīst, ka tagad tikai redz, ko nozīmē politika un lēmumu pieņemšana, viņiem tas viss ir kā no jauna.

Cik partijā tagad ir biedru?

Man ir grūti pateikt precīzi. Iepriekšējā valdes sēdē uzņēmām kādus 20 cilvēkus, būs nākamā sēde — atkal uzņemsim. Kādi 400 varētu būt.

Vai kodolam ir pievienojušies vēl kādi sabiedrībā redzami cilvēki vai autoritātes savā jomā?

Nezinu, vai jums kaut ko izsaka Mārtiņš Zandbergs, kurš šajās dienās gatavojas mums pievienoties. Viņš ir Rīgas starptautiskās skolas veidotājs. Tagad viņš taisās darboties politikā. Nedomāju, ka būtu pareizi tagad katru uzvārdu saukt. Man ir svarīgi saprast, kādas ir katra ambīcijas, ko viņi vēlas mainīt. Katram tiek pateikts — nāc, bet gatavojies, ka no tevis tiks prasīts.

Daļa cilvēku nāca uz partiju, sekojot Ģirtam Kristovskim. Vai viņi nav vīlušies, jo redz Sandru Kalnieti, Kārli Šadurski, bet — ne Kristovski. Ir sajūta, ka partijā dominē Jaunā laika bijušo biedru daļa.

Tas ir maldīgs priekšstats. Diemžēl pavasarī, vasaras pirmajā pusē manu darba ritmu noteica Eiropas Parlaments. Tikai no augusta partijas darbs man kļūs par galveno asi. Līdz šim bija tā, ka trīs četras dienas biju Briselē un atbraucu nedēļas beigās. Protams, ja partijai ir līderis, kas atrodas Latvijā, tad visa uzmanība fokusējas uz līderi. Tagad es pabeidzu gatavot par­tijas stratēģiju, ko prezentēsim novadu domē pēc pāris nedēļām. Izdarīt tālejošus secinājumus ir priekšlaicīgi. Politiskais process, kas sāk­sies, rudenī saliks visu savās vietās.

Vai nav tā, ka visu nosaka Sandra Kalniete? Kā jūs saprotaties?

Politiskā darbā ir jābūt lielai savstarpējai uzticībai, un es domāju, ka mums ar Sandru tā ir. Mēs varbūt esam ļoti atšķirīgi cilvēki, tāpēc cilvēki uzdod šādus jautājumus, bet mēs varam saprasties. Man personīgi nav lielas politiskās greizsirdības, jo mēs darām vienu darbu. Viņa reaģē uz politiskajām aktualitātēm, bet es mēģinu izveidot mehānismu, lai partija varētu darboties. Šī vasara ir bijusi aktīva. Grūti cerēt, ka Dziesmu svētku vai olimpisko spēļu laikā cilvēki fokusēsies uz šo darbu. Divi referendumi ir bijuši. Ir jāturpina partijas veidošana, katrs cilvēks ir jāuzrunā, jāaizbrauc pie viņa, jāsaprot, cik noderīgi ir šie cilvēki, ko no viņa var sagaidīt, ko viņam varēs uzticēt. Jāsāk pārbaudīt visi cilvēki.

Vai jūs pats vadāt arī Tautsaimniecības darba grupu?

Jā, es to vadu. Man nav laika ar savām tradicionālajām no­zarēm nodarboties. Mūs tagad pazīst pēc vērtībām, mums ir lielākais potenciāls un iestrādes jautājumos, kas saistīti ar vēsturisko patiesību. Taču mūs vēl nepazīst no tautsaimniecības viedokļa, esošā vara gan ir palasījusi mūsu program­mu un dažas mūsu lietas jau aktualizējas. Mūsu izaugsmes galvenais potenciāls būs caur tautsaimniecības redzējumu. Tas ir jāpiemēro dažādu līmeņu — valsts, pašvaldību, Eiropas Parlamenta — vajadzībām. Mēs gatavojam konferenci septembra beigās. Tās mērķis ir izrunāt programmas aktualitātes saistībā ar pašvaldību un EP vēlēšanām.

Vai jūs kandidēsiet Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

Es nevienu brīdi neesmu teicis, ka — nē. Zinu, ka virkne cilvēku, atbildot uz šādu jautājumu, ir pateikuši nē, bet es neesmu to teicis. Tas nav tikai iegribas jautājums vai tikai siltas vietiņas. Tas ir ļoti nogurdinošs darbs, kurā ir ļoti ilglaicīgi un smagi jāstrādā, lai sasniegtu rezultātu, ko Latvijā varbūt pat nepamana. Man ir lielas iestrādes totalitāro režīmu novērtēšanas procesā, EP neviens nav tik daudz strādājis šajā tematikā, cik es. Man šķiet, ka tas darbs ir svarīgs valstij un tas ir jāturpina. Vienu lietu gan varu pateikt, ka Saeimas vēlēšanās es noteikti piedalīšos.

Vai tā nebija kļūda sašķelt un novājināt Jauno laiku, TB/LNNK, kā rezultātā tagad ir trīs nelielas ietekmes partijas. Varbūt varēja būt viens, bet spēcīgs politiskais spēks?

Es jūtos politiski brīvs. Man ir jauni izaicinājumi un arī lielas grūtības jāpārvar — tādas, par kurām TB/LNNK es varēju galvu nelauzīt, jo tas bija kādiem citiem cilvēkiem jādara. Taču TB/LNNK sevi ir de­gradējusi, jo viss pakļauts dažu līderu labai dzīvei. Es aizgāju apzināti, saprotot, ka būs ļoti grūti izveidot ietekmīgu spēku. Tas nenozīmē, ka attīstības procesā mums nevarētu kāds pievienoties. Mēs ar saviem potenciālajiem partneriem runāsim, bet no vērtību un gribas viedokļa kā tuvāku es redzu Jauno laiku.