Laikraksts _Diena _norāda, ka arī eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska (_SC_) vēršanās tiesā par viņam netīkamām publikācijām, kurās politiķis saskatījis neslavas celšanu, aktualizējusi jautājumu par žurnālistu neaizsargātību, jo pretrunīgi vērtēto Krimināllikuma normu joprojām var izmantot kā sviru viņu iebiedēšanai.
«Tā politiķi pateikuši - mēs negribam, ka vajā brīvo presi, bet aiz otras rokas tomēr gribam paturēt striķīti, ar ko iebiedēšanu turpināt,» komentē žurnāliste Ilze Jaunalksne. Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands-Kehre norāda, ka pat Eiropas valstīs, kur joprojām pret žurnālistu iespējams piemērot kriminālatbildību, ir vienotība jautājumā, ka sods nevar būt saistīts ar cilvēka aizturēšanu.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēde Vineta Muižniece (TP) pieļauj, ka likumu vēl var pilnveidot, bet vispirms esot jāļauj iedzīvoties nesenajām izmaiņām un «reālā prakse parādīs, kāds ceļš ejams». Viņasprāt, būtisks ir normas preventīvais raksturs, kas varētu likt padomāt pirms neslavu saturošu izteikumu publiskošanas. Savukārt eksperti, lai arī kritiski pret normas saglabāšanu Krimināllikumā, norāda, ka lielāka problēma ir normas piemērošanā. Cilvēktiesību eksperte Līga Biksiniece-Martinova uzskata, ka lielākais risks ir šīs normas izmantošana kā alternatīva civilprocesam, lai iebiedētu žurnālistus.