No vienas puses, Latvijā ir iespēja iegūt ES diplomu, bet, no otras puses, šeit ir krieviem tuvāka vide nekā Rietumeiropā. Šie apstākļi arī vairo Latvijas potenciālu piesaistīt studentus no NVS valstīm. Tomēr vairāki valsts augstskolu rektori norāda, ka kavēklis ir liegums veidot studiju programmas arī krievu valodā, turklāt jautājums ir ļoti politizēts. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts stāsta, ka RTU mācās studenti no Azerbaidžānas, kuri ir gatavi studēt angļu valodā, taču esot arī tādi, kuri labprāt mācītos Latvijā, ja varētu mācīties krieviski. To kā problēmu Dienai min arī Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis, akcentējot, ka RSU būtu gatava piedāvāt studijas krievu valodā. Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdis Roberts Ķīlis arī neredz problēmu ļaut valsts augstskolām mācīt arī krieviski, jo vienmēr var atrast veidus, kas neapdraud valsts valodas pozīcijas.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdis Jānis Vētra gan akcentē, ka privātās augstskolas jau tagad var veidot programmas krievu valodā, bet neesot dzirdēts, ka tur būtu bariem ārzemju studentu. Savukārt LU rektors Mārcis Auziņš no sarunām ar Maskavas un Sanktpēterburgas universitāšu pārstāvjiem ir secinājis, ka studentiem no Krievijas būtu vēlme studēt Latvijā, taču viņi esot gatavi to darīt arī angļu valodā.
«Tas nav darba kārtībā,» noraidoša pret iespēju ļaut valsts augstskolām veidot programmas krievu valodā ir izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). Viņa norāda, ka jādomā arī par mācībspēku atjaunināšanos, un pauž šaubas, ka jaunie speciālisti būtu gatavi pasniegt krieviski.