Valsts Kontroliere Ingūna Sudraba intervijā Latvijas televīzijā
kritizēja valdību par plāna trūkumu, lai izvestu valsti no krīzes.
“Cikli ar šo griešanu var iet līdz absolūtai nullei, kamēr būsim
naturālā saimniecībā – mainīsimies ar precēm. Tas mani šodien vienkārši
šokē.” Viņa atzina, ka līdz šim ir solītas skaļas frāzes, bet tām
apakšā nav konkrētu pasākumu, piemēram, birokrātijas mazināšana,
ekonomikas stimulēšana. “Mani visvairāk satrauc, ka netiek domāts, ko
darīt ar ekonomiku. Nevar cilvēkus vienkārši atlaist no darba. Jā,
mazāk tērēsim, bet ko šie cilvēki darīs? Paralēli ir jābūt programmai,
kur šos cilvēkus nodarbināt. Valsts var radīt mazas atbalsta
programmas.” Viņa arī uzskata, ka ar nelielām subsīdijām var palīdzēt
uzņēmējiem meklēt jaunus eksporta tirgus kaimiņvalstīs. “Tas līmenis ir
sasniegts, kad netic vairs nevienam valdības vārdam. Man ir grūti
saprast, kura interesēs valdība strādā. Tas grupējums saucas – absolūta
nekompetence.” Viņa uzskata, ka valdībai šajā laikā bija iespēja
satikties ar katru uzņēmēju, lai saprastu viņa vajadzības.
Pret iecerēto nodokļu palielinājumu uzņēmējiem šodien iestājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Daniels Pavļuts. Intervijā Latvijas radio viņš sacīja, ka nodokļu celšana varbūt var palīdzēt budžetu sabalansēt uz papīra, bet reāli tā padziļinās krīzi, jo vēl vairāk apsīks ekonomiskā aktivitāte. Viņš ar nožēlu konstatēja, ka uzņēmējiem ir sajūta, ka valdībai ir tikai vīzija, cik lielam jābūt budžeta samazinājumam, bet nav īstas vīzijas, kādā virzienā valstij attīstīties, lai izietu no krīzes. Viņš vērtēja, ka valdība pašlaik "spēles laukumā met visas kārtis", bet nav īstas skaidrības, kas tieši tiks darīts.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle LNT uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir izmantot Eiropas Savienības fondu pieejamo naudu, kas “apstādināti dēļ daudzajām birokrātiskajām procedūrām”. Ir 21 institūcija, kas ar to nodarbojas, tas ir vienkārši nožēlojami, viņa sacīja. Viņa uzsvēra, ka lielāko ietaupījumu var panākt valsts pārvaldē veicot strukturālas reformas. “Tikai tad, kad valsts izdarīs savu mājasdarbu, tikai tad varam modelēt izmaiņas nodokļu sistēmā. Biznesam šodien vajag stabilitāti, nevaram atļauties nekādus jaunus nodokļus. Ja tā turpināsim, tad iznīcināsim legālo ekonomiku Latvijā.”
Latvijas Brīvo darbinieku arodbiedrības savienības līderis Pēteris Krīgers LNT norādīja, ka izglītības ministre minējusi, ko pēc atlaišanas varētu darīt skolotāji, taču “mēs uzskatām, ka ierēdņi ir augsti kvalificēti, lai viņi varētu atrast sev darbu un nesēdēt minsitrijās, nedzenāt liekus papīrus un netracināt cilvēkus”. P.Krīgers sacīja, ka arodbiedrības šobrīd redz divus rīcības modeļus - uzstāt, ka valsts pārvaldē notiek strukturālas reformas, bet otrs ceļš – aicinām cilvēkus ielās, “aplencam Ministru Kabinetu, Saeimu, varbūt, ka tad dūšīgāk ies strādāšana”. Arodbiedrības ir gatavas protestēt, viņš apliecināja.