Krīzes dēļ pieaug ģimenes vardarbībā cietušo sieviešu pieprasījums pēc palīdzības

Salīdzinot ar 2008.gadu, kad palīdzība tika sniegta 135 sievietēm, pagājušajā gadā centra juristi ir snieguši 1004 konsultācijas gan klātienē, gan ar tālruņa un e-pasta starpniecību; ir sagatavoti 435 juridiskie dokumenti, kā arī 171 gadījumā nodrošināta cietušo sieviešu pārstāvība policijā, bāriņtiesās un tiesās.Šie skaitļi netieši norāda uz ekonomiskās krīzes ietekmi uz vardarbību ģimenē, informē centra jurists Juris Dilba. Sociālekonomiskā spriedze ģimenēs, kas saistīta ar ienākumu samazināšanos, bezdarbu, nenokārtotām kredītsaistībām, bieži veicina vardarbīgu savstarpējo attiecību veidošanos. Samazinoties sieviešu ienākumiem, kā arī citiem resursiem, samazinās ģimenes vardarbībā cietušo sieviešu iespējas pārtraukt vardarbīgās attiecības. Līdz ar to cietušajām sievietēm nozīmīga kļūst bezmaksas palīdzība.Pēc palīdzības centrā _Marta _2009.gadā gandrīz puse (49%) no cietušajām sievietēm bija Rīgas iedzīvotājas, 36% dzīvo Latvijas pilsētās, savukārt 15% sieviešu dzīvo Latvijas lauku reģionos. Sieviešu vidējais vecums ir 33 gadi. 76% no cietušajām sievietēm cietušas no savu laulāto vardarbības, savukārt 24% sieviešu ir cietušas, dzīvojot ar varmāku nereģistrētā kopdzīvē. Kā liecina informācija, liela ietekme uz vardarbību ģimenē ir arī dažāda veida atkarībām, piemēram, 54% no cietušajām sievietēm norādījušas, ka varmāka ir atkarīgs no alkohola lietošanas. Visbiežāk sievietes cieš no emocionālās vardarbības (93%), fiziskās vardarbības (82%) un ekonomiskās kontroles (39%). Turklāt 24% cietušo sieviešu norāda, ka cieš no bijušā vīra vai partnera vajāšanas. Centra jurists norāda, ka šajā ziņā Latvijas tiesību akti vajāšanas un izsekošanas gadījumos neparedz jebkādas iespējas aizsargāt cietušo sievieti, pretēji tam kā tas ir citās valstīs, piemēram, Austrijā, Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Somijā, Bulgārijā un Horvātijā.Joprojām būtiska problēma efektīvā vardarbības upuru aizsardzībā ir tieši policijas attieksme, kas kopumā arī vairo cietušo neticību iespējai kādreiz pārtraukt vardarbīgās attiecības.