Krukam Drošības policijā jāsniedz paskaidrojums par saviem pētījumiem

 Kā intervijā "De facto" atzina profesors J.Valdmanis, kurš ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, ar pilnu intervijas tekstu vai pašu pētījumu viņš nav iepazinies, bet portālā Apollo izlasītā ziņa viņu straukusi. Vaicāts, vai viena zinātnieka vēršanās pret citu zinātnieku ar atšķirīgiem akadēmiskajiem uzskatiem izmantojot DP, neatgādina padomju laikus, J.Valdmanis norādīja, ka ziņu interneta portālā neuzskatot par zinātnisku diskusiju, kur uzskatu atšķirības zinātnieku vidū esot normāla parādība. J.Valdmanis S.Kruka izteikumos saskatījis aicinājumu cīnīties pret latviskām vērtībām un tāpēc vērsies ar iesniegumu DP.  25.aprīlī Apollo rakstā "Turēšanās pie iesīkstējušām kultūras paradigmām neļauj Latvijai kļūt modernai" citē asociēto profesoru Sergeju Kruku: «Bet domājot tālāk - tā jau ir vērtību sistēma, no kuras mēs šo procesu varam analizēt. Ja skatāmies, ka ir nepieciešams saglabāt latviešu valodu un kultūru, tad šāda politika ir graujoša. Latviešu kultūras un valodas aizstāvji rok «dziļu bedri» - šī esošā, dominējošā, stereotipiskā latviešu kultūras paradigma ir vērsta uz Latvijas kā Brīvdabas muzeja saglabāšanu, jo tad tur būs darbs dzejniekam un māksliniekam, algu viņi saņems, tur būs arī valoda, tautastērpi, un tiks saglabātas tradīcijas. Bet, lai Latvija kļūtu par modernu un ekonomiski spējīgu valsti, ir jācīnās pret daudzām latviešu vērtībām,» vēl piebilda Kruks. Saistībā ar izvirzītajiem pārmentumiem par nacionālā nauda kurināšanu, S.Kruks iztaujāts par portālā Apollo pārpublicēto intervijas fragmentu no garākas intervijas aģentūrai BNS, kurā S.Kruks runā par to, ka latviskā identitāte nevar tikt būvēta uz šauriem stereotipiem un tikai tādām vērtībām kā tautastērpi, Brīvdabas muzejs un valoda. S.Kruks uzsver, ka latviešiem ir arī citas ne mazāk svarīgas vērtības, kuru kopšana Latvijai ļautu kļūt par modernu un ekonomiski spējīgu valsti. DP uz Latviešu valodas aģentūras iesniegumu ir reaģējusi, bet intervijā "De facto" norādīja, ka portālā pārpublicētais S.Kruka izteikums bijis izrauts no konteksta. DP pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa norāda: "Mūsu izmeklētāji iepazinās ar BNS intervijas pilno interviju – lēmums tiks paziņots." Visticamāk, Dp lietu izbeigs un S.Kruku nepiemeklēs kāda cita zinātnieka - ekonomista un Ventspils augstskolas lektora – Dmitrija Smirnova liktenis, kuru par izteikumiem saistība ar lata devalvāciju, kas neatbilda valsts oficiālajai nostājai, DP uz pāris dienām par aizturēja. Uz jautājumu, vai S.Kruks redz apdraudējumu zinātnieku brīvai domai Latvijā, viņš norādīja, ka galvenā problēma ir plaisa starp jaunajiem sociālo zinātņu pētniekiem, kas izglītību ieguvuši ārvalstu augstskolās – tādās kā Oksforda un Sorbonna - un to veco zinātnieku spici, ka darbojas vēl no padomju laikiem un nepieņem sociālo zinātņu jaunās paradigmas. Šī plaisa ir īpaši jūtama arī pie grantu un finansējuma sadales, kur jaunie zinātnieki ar atšķirīgu Rietumu augstskolās veidojušos skatījumu bieži vien tiekot diskriminēti. Tomēr S.Kruks norāda, ka notikušais nekādas bailes viņam nav iedvesis, jo neesot jau padomju laiki un ir izeja uz Rietumu intelektuālo sfēru. S.Kruks uzskata, ka akadēmisko vārda brīvību nodrošina Rietumi, nevis Latvijas akadēmiskā vide.  S.Kruks šobrīd ir asociētais profesors RSU, daudzu zinātnisku publikāciju un grāmatu autors, aizstāvējis maģistra darbu angļu valodā mediju studijās Oslo universitātē, bijis pirmais Latvijā, kurš komunikācijas zinātnē ieguvis doktora grādu ārzemēs, aizstāvot disertāciju franču valodā Sorbonnas universitātē Francijā. Bijis Fulbraita stipendiāts un veicis pētījumus arī ASV.