Atgādinām, ka pētnieks nesen ieguva plašu rezonansi ar savu vērtējumu par latviešiem. S.Kruks pauda, ka latviešu valodas un kultūras aizstāvji rok "dziļu bedri – šī esošā, dominējošā, stereotipiskā latviešu kultūras paradigma ir vērsta uz Latvijas kā Brīvdabas muzeja saglabāšanu, jo tad tur būs darbs dzejniekam un māksliniekam, algu viņi saņems, tur būs arī valoda, tautastērpi, un tiks saglabātas tradīcijas. Bet, lai Latvija kļūtu par modernu un ekonomiski spējīgu valsti, ir jācīnās pret daudzām latviešu vērtībām".
Intervijā Latvijas Avīzē Š.Kruks atsaucas uz Gundara Ķeniņa – Kinga pētījumiem par atšķirībām starp latviešu, lietuviešu un igauņu biznesa kultūru.
"Moralizēšanu" latviešu biznesmeņi nosauc kā biznesa vērtību. Igaunis iet un kaut ko izdara, bet latviešu biznesmenis šajā brīdī sāk pamācīt, ko vajadzētu darīt, vai runāt par to, kāpēc viņš to nevar izdarīt, jo trūkst viena vai otra normatīvā akta, kas regulētu attiecības."
Pētnieks uzskata, ka latviešu uzņēmējiem trūkst pragmatisma, kurš var rasties tad, ja cilvēki cits citam uzticas. Tādas uzticības Latvijā neesot, jo pastāv visai stingras vertikālās hierarhijas attiecības. Cilvēki par vērtību arī uzskatot turēšanos vienā darba vietā visa mūža garumā, taču modernā sabiedrībā ir jāveicina sociālā mobilitāte un cilvēku pārvietošanās.
"Kolektīvi pārtop par tādām kā ģimenēm, kurās cilvēks no malas, pat ja viņa darba rokas un smadzenes tiek augsti novērtētas, nevar tik viegli ieiet. Un, ja nu ienāk, tad viņam uzreiz jānoskaidro, no kā šeit jābaidās, kurš te ir galvenākais, kādā stundā pie priekšnieka nedrīkst nākt uz pieņemšanu, jo viņš varbūt ir paģirains vai viņam ir grūta situācija ģimenē. Latvijā bieži personiskais ienāk lietišķajās attiecībās."
S,Kruks oponē idejai, ka Dziesmusvētki saliedē sabiedrību, jo kopības pieredze netiek pārcelta uz citām dzīves jomām.
"Korī dziedātāji ievēro stingru disciplīnu, ir paklausīgi, bet ikdienas dzīvē trūkst šo kopības rīcības prasmju. Tāpēc jau Latvijā ir tik dziļa krīze, jo atsevišķie indivīdi neprot izveidot kori, koordinēt savas rīcības, lai sasniegtu kopējo labumu," viņš skaidro.
Latviešiem esot svarīgi, kādi viņi izskatās pasaules acīs un lai pasaulē latviešus pamana, bet identitātei jābūt arī priekš sevis.