Lai arī KTK atzīst, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) iniciatīva nākusi savlaicīgi un Satversmes panti, kas attiecas uz parlamenta priekšlaicīgām vēlēšanām nav efektīvi, arodbiedrību piedāvājumā ir būtiskas nepilnības, kā zems vēlētāju slieksnis, kas var atlaist Saeimu, nav noteikti termiņi, kas dod iespēju rosināt Saeimas atlaišanu vairākas reizes pēc kārtas un vēl citi. KTK izstrādājusi savus priekšlikumus.
KTK ierosina Saeimas priekšlaicīgu atlaišanu paredzēt diviem ierosinātājiem: Valsts prezidentam un noteiktam skaitam vēlētāju. Šobrīd Satversmē šādas tiesības ir tikai prezidentam. Tomēr, kā norāda KTK, citās demokrātijās tradicionāli parlamenta atlaišanas iespējas ir prezidentam, kas principā pēc sava ieskata var rosināt parlamenta atlaišanu. Tādēļ komisija ieteikusi, blakus tautas tiesībām atlaist Saeimu, paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras. KTK atzīst, ka būtu vēlams noteikt, ka Valsts prezidentam ir patstāvīgas tiesības atlaist Saeimu, nebaidoties zaudēt savu amatu, bet pirms šāda lēmuma pieņemšanas prezidentam obligāti jākonsultējas ar Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu.
KTK rosina apsvērt iespēju mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un palielināt prezidenta ievēlēšanai nepieciešamo vairākumu no 51 uz 55, iespējams, pat 60 balsīm. KTK atzinusi, ka, iespējams, jāmaina arī prezidenta atcelšanas no amata kārtība, taču šim jautājumam vēl nepieciešami papildus pētījumi.
Attiecībā uz tautas tiesībām ierosināt Saeimas atlaišanu KTK rosinājusi noteikt, ka Saeima būtu uzskatāma par atlaistu, ja tautas nobalsošanā par to nobalsojusi vismaz puse no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, bet KTK rosinājusi apsvērt iespēju noteikt arī lielāku vēlētāju skaitu sākotnējai tautas iniciatīvai un samazināt nepieciešamo balsu skaitu tautas nobalsošanā.
KTK uzsver, ka būtisks ir finanšu regulējums likumdošanā, kas attiecas uz aģitāciju, kam, pēc komisijas ieteikuma, ir jāparedz valsts finansējums. “Lai izvairītos no kampaņas, kuras nolūks ir neleģitīmā un prettiesiskā ceļā panākt Saeimas atlaišanu, nepieciešams skaidrs un taisnīgs, ar likumu noteikts finansēšanas regulējums attiecībā uz aģitāciju par tautas nobalsošanu, it sevišķi paredzot finansējumu no valsts budžeta,” sacīts KTK priekšlikumos.
Kā ieteicamo risinājumu Satversmes papildināšanai vai grozījumiem, nepretendējot uz precīzām Satversmes normu formulējumiem, komisija rosina sarīkot plašāku ekspertu semināru, kurā varētu tās priekšlikumus apspriest un pilnveidot. Tāpat komisija rosina apsvērt vispārēju prasību, ka Satversmes grozījumi stājas spēkā tikai pēc nākamās Saeimas vēlēšanām.
KTK priekšēdētājs ir Egils Levits, bet locekļi - Daiga Iljanova, Gunārs Kusiņš, Lauris Liepa, Mārtiņš Mits un Ineta Ziemele.
Kā zināms, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības roisinātie Satversmes grozījumi ir nonākuši Saeimā. Par tiem parakstījušies 217 tūkstoši vēlētāju. Ja deputāti tos noraidīs, notiks referendums. To būtība ir tautai dot tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, ko jāatbalsta 10 procentiem vēlētāju. Saeima būtu atlaista, ja to atbalstītu puse no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos skaita.
Pilnu viedokļa tekstu var lasīt Prezidenta Kancelejas mājas lapā