V.Paegle apsver iespēju vērsties pie Tiesībsarga, jo likums neliedz ar partijām saistītām personām pāriet diplomātiskā darbā, un tādējādi te esot saskatāma diskriminācija, ko nepieļauj Satversme. "Prezidenta lēmums man nebija pārsteigums — pārsteigums bija viņa pamatojums," atzina V.Paegle. Viņas politiskā darbība ir bijusi saistīta galvenokārt ar ārpolitiku, un, pēc ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) sacītā, kandidātei bija amatam nepieciešamā kvalifikācija. Pirms deviņiem gadiem, 1999.gada jūnijā, viņa jau piedzīvoja līdzīgu vilšanos, kad TP V.Paegli izvirzīja Valsts prezidenta amatam. Toreiz kuluāros partiju līderi jau bija noskaņojušies ar partijām nesaistītam prezidentam un pirmā kārta ar politisko spēku izvirzītiem pretendentiem bija tikai spēle.
V.Paegle Saeimā ir nākusi uz ministru pilnvaru laiku valdībā, taču, ja no Saeimas aizietu Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis, kā viņš to ir pieļāvis, V.Paegle iegūtu patstāvīgo deputāta mandātu. Pirms gada TP kongresā viņa bija gandrīz vienīgā, kas publiski atļāvās nostāties pret TP dibinātāju Andri Šķēli. Kopš tā laika V.Paegle tiek uzskatīta par partijai neērtu, ar ko arī tiek saistīta tās vēlme atrast kolēģei vietu diplomātiskajā dienestā. Savukārt vairāki TP frakcijas deputāti Dienai norādīja, ka viņiem ir ļoti labas attiecības ar V.Paegli, taču viņi ar izpratni uztverot V.Paegles senu sapni kļūt par vēstnieci. "Vaira ir brīnišķīga deputāte, un man nemaz negribējās, ka viņa ietu projām," sacīja M.Kučinskis. Viņš labi apzinoties, ka prezidentam ir tiesības iecelt vai neiecelt vēstniekus.
Savukārt Jānim Lagzdiņam (TP), redzot, cik grūti prezidentam esot pieņemt vienkāršus lēmumus, "aizvien biežāk ir jādomā, vai savulaik neesmu kļūdījies, balsojot par Valda Zatlera ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā". J.Lagzdiņš Dienai sacīja, ka cīņā par amatu ir iesaistījušies prezidenta kancelejas darbinieki. Diena jau rakstīja, ka notiek šāda cīņa, kurā prezidenta kandidāts varētu būt viņa kancelejas vadītājs Eduards Stiprais. Izplatot minējumus, ka prezidents it kā vēlas nomainīt savas kancelejas vadību, TP pārstāvji bija nostādījuši neveiklā situācijā valsts pirmo amatpersonu, kas, iespējams, arī bija mērķis, jo tādējādi V.Zatleram vairs neklātos iecelt E.Stipro amatā.
Ārlietu ministram M.Riekstiņam pret šo kandidātu nebija iebildumu, un viņš arī piektdien Dienai atkārtoja, ka, meklējot jauno vēstnieku, viņš aprunāšoties arī ar E.Stipro. "Manā ieskatā viņš bija veiksmīgs vēstnieks, un, ja viņš kaut ko vēlēsies mainīt, tad labprāt es redzētu Eduardu Stipro diplomātiskajā dienestā," sacīja M.Riekstiņš. Taču jau iepriekš ir arī izskanējušas prognozes, ka šīs cīņas rezultātā par vēstnieku ANO var kļūt kāds trešais pretendents, piemēram, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke. M.Riekstiņš šo kandidātu nekomentē, taču ministrs arī nepiekrīt prezidenta pārmetumiem par kandidātes atklāšanu pirms laika, — no diskusijām jāizvairās gadījumos, kad ir jāgaida otras valsts piekrišana, bet no starptautiskās organizācijas tādu saņemt nav nepieciešams.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC) Dienai atzina, ka līdz šim patiešām vēstnieku iecelšana tikusi skatīta slēgtā komisijas sēdē un informācija bijusi konfidenciāla līdz brīdim, kad to atklāj prezidents. "Šī bija tā unikālā reize, kad Tautas partija šo informāciju publiskoja, ar ko, iespējams, ir nodarījusi kaitējumu, bet varbūt tāda bija Tautas partijas stratēģija," teica A.Bērziņš, atgādinot, ka balsojums par atbalstu V.Paeglei komisijā bija vienbalsīgs.