Kučinskis: pēc četriem gadiem prezidentu vēlēs tauta

“Es atbalstu tautas vēlētu prezidentu komplektā paplašinātām prezidenta pilnvarām, piemēram, līdzdalību valdības izveidē, paredzot lielākas iespējas iejaukties procesos,” tā M. Kučinskis. Viņš prognozē, ka diskusija par tautas vēlēta prezidenta ieviešanu un tā pilnvarām varētu ilgt gadu. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (_Vienotība_) pauž atbalstu tautas vēlēta prezidenta institūtam. Šim nolūkam jāpieņem likums, kurā noteikts, kā prezidentu ievēl un stingri jānosaka priekšvēlēšanu kampaņas finansiālie griesti. “Citādi par lielu naudu var radīt ilūziju, ka tauta ir ievēlējusi prezidentu,” uzskata deputāte. Prezidenta pilnvaras, pēc viņas domām, ir jāpaplašina, taču Latvijai nav jākļūst par prezidentālu valsti. ZZS deputāts Staņislavs Šķesters norāda, ka pašlaik dzīvojam parlamentārā republikā. “Lai tauta varētu vēlēt prezidentu, jāmaina valsts pārvaldes forma uz prezidentālu republiku. Parlamenta loma sašaurināsies, bet prezidenta loma pieaugs. Tas prasa pamatīgu izvērtēšanu. Taču nav jēgas tautai vēlēt prezidentu, ja viņa funkcijas paliek tādas pašas, kā pašreiz noteikts Satversmē,” tā deputāts.Viņš pauž, ka pagaidām grūti pateikt, vai būtu nepieciešams ieviest tautas vēlētu prezidentu un piebilst, ka tautas vēlēta prezidenta vēlēšanas izmaksātu dārgāk, nekā pašreizējais Saeimas balsojums. 2009.gada 19. novembrī partija_ Visu Latvijai! (VL!) _uzsāka parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai par Satversmes grozījumu projektu, kas paredz tautas vēlētu prezidentu ar plašākām pilnvarām. Ieceres mērķis ir panākt tādus grozījumus valsts pamatlikumā, kas nodrošinātu efektīvāku un atbildīgāku valsts pārvaldi, kur Saeimu var līdzsvarot tautas pilnvarota uzticības persona – prezidents. Tiesa, toreiz _VL!_ iniciatīva atbalstu Saeimā neguva.Saeimas deputāts, _VL! _līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars informē, ka nacionālā apvienība joprojām atbalsta tautas vēlētu prezidentu ar plašākām pilnvarām. “Mēs panāktu lielāku varas līdzsvaru, vara nekoncentrētos tikai koalīcijas padomes rokās. Tāpat būtiski, kā priekšā prezidents jūtas atbildīgs – vai Saeimas deputātu, kā savu darba devēju priekšā, vai visu pilsoņu priekšā, cīnoties par savu pārvēlēšanu,” skaidro R. Dzintars. Jau vēstījām, ka eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga atbalsta Valsts prezidenta ievēlēšanas tiesību piešķiršanu tautai.Vīķe-Freiberga ir pozitīvi noskaņota pret šo ieceri, jo "tā būtu tiešāka demokrātija", ar sekretāres Dainas Lasmanes starpniecību skaidroja eksprezidente.Kā ziņots, Valsts prezidents Valdis Zatlers aicināja sākt diskusiju par tautas vēlētu prezidentu. Zatlers pauda viedokli, ka pēc šādas sistēmas ir pieprasījums sabiedrībā un ka arī viņš to atbalsta.Vīķe-Freiberga pauž atbalstu arī Zatlera rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kuri paredz paplašināt prezidenta pilnvaras. Viņasprāt, iecerētās izmaiņas nesamazinās Saeimas pašreizējo lomu.Kā ziņots, Zatlers ir piedāvājis Satversmes grozījumus, kas paredz piešķirt prezidentam pilnvaras nominēt tiesībsarga, valsts kontroliera, Latvijas Bankas prezidenta, divu Satversmes tiesas tiesnešu un Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata kandidātu, lai par tiem vēlāk spriestu Saeima.Prezidenta rosinātie grozījumi Satversmē paredz arī Ministru prezidentam pienākumu ar izveidoto Ministru kabinetu pirms tā apstiprināšanas Saeimā iepazīstināt prezidentu.V.Zatlers atkārtoti parlamentam izvirzījis priekšlikumu par prezidenta tiesībām atlaist Saeimu parlamentārās krīzes apstākļos. Tas paredzētu tiesības parlamentu atlaist piecos gadījumos. Pirmkārt, ja Saeima ir grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai 77.pantu, bet tautas nobalsošanā šie Satversmes pārgrozījumi nav apstiprināti. Otrkārt, ja Saeima nespēj izteikt uzticību ministru prezidentam un valdībai trīs reizes pēc kārtas, ja vien izvirzītais premjers visos trijos gadījumos nav viena un tā pati persona.Treškārt, ja Saeima nepieņem valsts budžetu līdz saimnieciskā gada 1.martam, ceturtkārt, ja ilgāk par vienu mēnesi Saeimas sesijas laikā nenotiek kārtējās Saeimas sēdes, jo tajās nepiedalās nepieciešamais deputātu skaits, vai tās netiek sasauktas. Piektkārt, ja tas nepieciešams, lai Saeima saņemtu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas prezidentam ir jākonsultējas ar Saeimas priekšsēdētāju un ministru prezidentu.Prezidents joprojām nevarētu atlaist Saeimu, ja līdz valsts augstākās amatpersonas termiņa beigām būtu atlikuši mazāk nekā trīs mēneši.Tāpat arī grozījumi paredz, ka jautājumā par prezidenta atstādināšanu vispirms vismaz 51 deputātam būs jānobalso par šādas procedūras sākšanu, lai Satversmes tiesa (ST) lemtu par prezidenta veiktu Satversmes vai būtisku likuma pārkāpumu. Ar vismaz divu trešdaļu deputātu atbalstu prezidentu uz atlaišanas procedūras laiku varētu atstatīt no amata. Prezidentam nelabvēlīga ST lēmuma gadījumā divām trešdaļām Saeimas deputātu balsojot par, prezidents tiktu atbrīvots no pienākumu veikšanas.V.Zatlers ir izteicis cerību, ka, procesam pozitīvi attīstoties, grozījumi Satversmē varētu stāties spēkā 2015.gadā.