Kūlas svilināšana noposta mājas līdz pamatiem
Tas ir tikai viens no vairāk nekā 157 kūlas ugunsgrēkiem, uz kuriem šogad bija jāizbrauc Daugavpils ugunsdzēsējiem. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik visa 2008.gada laikā un šogad visvairāk Latvijā, salīdzinot ar citām vietām. Par spīti bargajiem sodiem, kūlas dedzināšanas sērga Daugavpils rajonā plosās ar lielu spēku. Kā stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Daugavpils brigādes komandieris Raimonds Margevičs, šādi izsaukumi ir katru dienu, bet 20.aprīlī ugunsdzēsējiem degošo sauso zāli vajadzējis doties dzēst pat 14 reižu. "Pagaidām braucam uz visiem izsaukumiem, kamēr būs spēki un līdzekļi, taču visur pat nevaram paspēt," saka R.Margevičs.
Nepaspēj izbraukt
Izsaukums uz kūlas ugunsgrēku Dubnas pagasta Piparos saņemts 8.aprīlī plkst. 15.20, taču glābēji ieradušies tikai pēc 36 minūtēm, kad vairs maz bijis, ko dzēst. Kā stāsta VUGD Daugavpils brigādes ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības sektora inspektors Vjačeslavs Lavreņovs, tas bijis tāpēc, ka tieši tajā laikā tuvējā Višķu posteņa ugunsdzēsēji jau bijuši līdzīgā izsaukumā Kalupes pagastā un nācies dzēsējus izsaukt no pilsētas. Ne visur var piebraukt autocisterna, tāpēc nākoties dzēst ar rokām. Saņemot izsaukumu, ugunsdzēsēji parasti ziņo policijai, taču vainīgo noķert šogad izdevies tikai kādos trīs gadījumos, pārējie palikuši neatklāti. R.Margevičs uzskata, ka cilvēki pārsvarā neapzinās, ka dara ko bīstamu. "Varu pastāstīt par vienu raksturīgu situāciju, tas bija pirms pāris gadiem, ugunsdzēsēji aizbrauca vietā, kur dega sausā zāle netālu no mājas. Nodzēsa, tur veca tantiņa, dievojas, raud, pati biju vainīga, vairāk tā nedarīšu. Labi, sarājām tantiņu, lai vairāk nedara, bet pēc pāris stundām atkal uz šo adresi izsaukums, jau māja aizdegusies. Vecenīte nav neko ņēmusi vērā un dedzinājusi tik tālāk. Un ko ar viņu darīt? Vai arī tā, kā šogad — deg sausā zāle un šķūnis, blakus turpat mājā cilvēki mierīgi sēž, dzer kandžu un skatās kā uz izrādi, kā mēs dzēšam."
Dedzina un nebaidās
Piparu ciema iedzīvotāji Regīna un Eduards Rimšas stāsta, ka kūla šogad degot ļoti bieži, acīmredzot tāpēc, ka lielākā daļa zemes palikusi neapstrādāta. Diemžēl lauki paliek tukši, cilvēki nomirst vai aizbrauc uz pilsētu. Arī nodegušās mājas saimniece pirms pāris gadiem nomirusi. "Tiem dedzinātājiem vajadzētu smadzenes iestādīt pareizi. Vienreiz braucu, divi sēž pie upes, makšķerē, turpat blakus zāle deg pilnā sparā. Es saku, maļci, zatušite! Ne tvajo ģelo*, atbildēja un viss," saka E.Rimša. Regīna uzskata, ka pašvaldībai vajadzētu vismaz mudināt sakopt savus īpašumus, jo, ja zeme ir sakopta un appļauta, tad tur nav, kam degt. Dubnas pagasta padomes priekšsēdētājs Ēvalds Stašulāns domā, ka ietekmēt var tikai ar lēmumiem "no augšas", jo tad, kad arī tie iedzīvotāji, kuriem nav mājlopu, varējuši saņemt subsīdijas no Lauku atbalsta dienesta, zeme bijusi vairāk appļauta.
Naudas var pietrūkt
Pēc VUGD pārstāves Ingas Veteres sniegtās informācijas, šogad no gada sākuma visā valstī dzēsti 1267 kūlas ugunsgrēki, iztērējot 7680 latu. Nokļūšanai ugunsnelaimju vietās iztērēts 3628,81 litrs benzīna un 4052,76 litri dīzeļdegvielas. Lai arī policija ir notvērusi daudz vairāk kūlas dedzinātāju, glābējiem izdevies aizturēt četrus dedzinātājus un sastādīt viņiem administratīvā pārkāpuma protokolu, ziņo BNS.
Atpakaļceļā uz Daugavpili Maļinovas pagastā ceļmalā ieraugām dūmu mākoni un cilvēkus, kas ar zariem un grābekli cenšas noslāpēt liesmas. Pamanījis fotokameru, iereibušais vīrietis dievojas, ka zāli aizdedzinājis kāds garāmgājējs, nometot izsmēķi, bet sieviete veikli noslēpj kabatā sērkociņu kastīti.
*Zēni, nodzēsiet! Nav tava darīšana
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.