P.Bankovskis iepriekš solīja līdz marta beigām atmaksāt 60 tūkstošu latu lielos fonda parādus. Tomēr pēdējo četru mēnešu laikā neviens fonda parāds nav segts. Ar P.Bankovski Dienai nav izdevies sazināties kopš feburāra vidus. Arī fonda valdes locekle Vaira Strautniece apliecina, ka fonda vadītāja mobilais telefons ir atslēgts jau divus mēnešus. Tiesa, vienreiz P.Bankovskis viņai zvanījis pats, sakot, ka jau atradis pircēju reiz fondam, bet kopš 2003.gada viņam piederošam zemesgabalam Jūrmalas kāpu joslā. Tam ir apstiprināts detālplānojums, kas ļauj restaurēt esošās divas ēkas un būvēt jaunas. Par īpašumu fonda vadītājs vēlas 1,7 miljonus eiro (1,20 miljoni latu), kaut sākotnējā cena bija 2,29 miljoni eiro (1,61 miljoni latu). Savulaik šo īpašumu P.Bankovskis no LKF nopirka par 200 tūkstošiem latu.
Sarunā ar V.Strautnieci fonda vadītājs solījis no darījuma ar īpašumu atdot visus fonda parādus un tikai tad sasaukt fonda dibinātāju kopsapulci, lai fondu slēgtu. Šī soļa neizbēgamību V.Strautniece skaidro ar to, ka fondam nodokļu parādu un pārāk lielo tēriņu dēļ pērn septembrī ir atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas fonda ziedotājiem nodrošināja 85% uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. Nesaņemot šo atlaidi, uzņēmumi nav gatavi ziedot, secina fondā, jo ziedojumi vairs neieplūstot.
«LKF iestrādes sākotnēji bija ļoti labas, tādēļ ir ļoti žēl, ka tās tagad nogremdē, taču 85% nodokļu atlaide ziedotājiem ir valsts kasē neienākusī nauda, tādēļ tiek stingri kontrolēts, vai šis bonuss ir piešķirts pamatoti,» skaidro FM Nodokļu politikas departamenta pārstāve Irita Lukšo.
Lai varētu pretendēt uz šī statusa atjaunošanu, LKF līdz 31.martam Finanšu ministrijas (FM) pārraudzītajā Valsts ieņēmumu dienstā (VID) bija jāiesniedz gada pārskats. Interesējoties VID, vai fonds to ir izdarījis, dienestā skaidro, ka šādu informāciju tas nevarot sniegt. Līdz šim gada pārskatus VID nodeva uzņēmumu reģistram, tādēļ tie bija publiski pieejami, taču no šī gada pārskatu administrēšana pilnībā uzticēta VID. Dienesta juristi vēl domā, vai var sniegt informāciju par gada pārskatiem. Preses centrā Dienai norādīja, ka VID ar likumu ir aizliegts izpaust jebkādu informāciju par nodokļu maksātāju, tādēļ jautājums ar gada pārskatu publisko pieejamību tiekot risināts.
V.Strautniece stāsta, ka viņa vienīgā no četriem valdes locekļiem turpina darbu pie fonda parakstīto dokumentu izpētes, lai izprastu, kādēļ fonds ir parādā stipendiātiem. Piemēram, fonds ir joprojām parādā 4000 latu Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam, kas par šo naudu bija iecerējis izdot muzejā glabātās unikālās XVI gadsimta sudraba kolekcijas katalogu.
LKF vadītājs parādu rašanās izpētē nepiedalās, brīvo laiku veltot semināru vadīšanai. Martā un aprīlī ar EK pārstāvniecības Latvijā atbalstu dažādās Latvijas pilsētās notikušas vairākas P.Bankovska vadītas debates par to, kas šodienas Eiropā uzskatāms par vērtību. Par katru semināru P.Bankovskim maksāti 400 latu. P.Bankovskis vadīja EK pārstāvniecības rīkotus seminārus arī pērn.
Vaicāts, vai neuzskata par divdomīgu situāciju, ka EK pārstāvniecība Latvijā algo cilvēku, kuru vairāki cilvēki, kuriem fonds ir parādā, nosaukuši Bankovski pat par zagli, pārstāvniecības runasvīrs Ivars Bušmanis Dienai atbildēja, ka «pārstāvniecība nevērtē diskusiju vadītāju kredītvēsturi». Viņš arī uzsver, ka pārstāvniecībai saskārusies ar diskusiju vadītāju deficītu, tādēļ labprāt piekrita finansēt P.Bankovska ideju par krīzei veltītu diskusiju ciklu.