Kultūras ministra Inta Dāldera atbilde uz Dziesmu svētku virsdiriģentu atklāto vēstuli

Atskatoties uz laika posmu pirms pieciem gadiem, ir paveikts daudz. Kā nozīmīgākais kopīgā darba rezultāts ir Baltijas Dziesmu un deju svētku iekļaušana UNESCO Cilvēces un mutvārdu nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā (2003.), Dziesmu un deju svētku likums (2005.), Latvijā vērienīgākie un krāšņākie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki 2008.gadā.Izprotu Jūsu vēstulē paustās rūpes, jo ekonomiskās krīzes un administratīvi reģionālās reformas rezultātā nopietnas grūtības piedzīvo visas tautsaimniecības jomas, tai skaitā kultūra, līdz ar to arī institūcijas un personas, kuru profesionālā darbība un intereses saistītas ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un Latvijas  kultūrizglītības procesu.Sadarbībā ar padotības iestādēm - Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūru (turpmāk tekstā – Aģentūra) un Kultūras un radošās industrijas izglītības centru (turpmāk tekstā – KRIIC) atbilstoši šā brīža ekonomiskajai situācijai tiek meklēti iespējami labākie risinājumi, kas ilgtermiņā ļautu nodrošināt Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi un saglabātu Latvijā unikālo daudzpakāpju kultūrizglītības sistēmu.Attiecībā uz vēstulē izteiktajiem priekšlikumiem:1.     Atbalstu viedokli par nepieciešamību ar 2010.gadu atjaunot valsts mērķdotāciju pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk tekstā – Mērķdotācija). Lēmumu par Mērķdotācijas samazinājumu nerosināja Kultūras ministrija. Lēmumu par Mērķdotācijas samazinājumu  pieņēma  2009.gada 9.jūnija Ministru kabineta sēdē (protokols Nr.39, 122.§), balstoties uz Finanšu ministrijas priekšlikumiem par valsts budžeta izdevumu samazinājumu, tai skaitā neparedzot valsts budžeta finansējumu Mērķdotācijai.2.     Piekrītu, ka administratīvi teritoriālās reformas un ekonomiskās krīzes rezultātā ir radušās objektīvas grūtības, lai atjaunotu līdz šim sekmīgi funkcionējošo amatiermākslas un Dziesmu un deju svētku koordināciju starp valsti un pašvaldībām.Pašreiz Aģentūra sadarbībā ar nozaru ekspertu konsultatīvajām padomēm (to sastāvā ir virsvadītāji un virsdiriģenti) jau izstrādā priekšlikumu tāda koordinācijas un metodiskā atbalsta modeļa izveidei, lai nodrošinātu laicīgu un kvalitatīvu kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanu. Tiek pārskatīti arī līdz administratīvi teritoriālajai reformai (2009.gada 1.jūlijs) funkcionējošo virsvadītāju/virsdiriģentu pilsētās un rajonos amata pienākumi un atalgojuma kārtība. Minētā sadarbības modeļa izstrādei Aģentūra ieplānojusi tikšanos un konsultācijas ar pašvaldībām, kas aizvien bijušas un būs nozīmīgs sadarbības partneris Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas jomā. Laikā, kad nav iespējams nodrošināt papildu cilvēkresursus un finanšu līdzekļus, t.sk. atalgojumu, aicinu pārrunāt ar pašvaldībām jautājumu, kā esošā budžeta ietvaros darba/koordinēšanas procesā efektīvi iesaistīt esošos pašvaldību kultūras jomas speciālistus, lai novados nodrošinātu amatiermākslas kolektīvu daudzveidību un Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju. Informēju, ka, lai nodrošinātu kultūras funkcijas īstenošanu reģionu līmenī, Kultūras ministrija risina sarunas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un pieciem plānošanas reģioniem nolūkā ieviest jaunu kultūras funkciju plānošanas reģionos, kas ietvers arī Dziesmu un deju svētku procesa koordinēšanu reģionos un sadarbību ar pašvaldībām. Ir paredzēts, ka plānošanas reģionā strādās viens darbinieks, kura kompetencē būs kultūras jautājumi, t.sk. Dziesmu svētku procesa koordinēšana. Reģioni atbalsta šo ieceri, jauno sadarbības modeli plānots izstrādāt līdz 2009.gada beigām un ieviest sākot ar 2010. gadu.Tostarp vēlos vērst uzmanību uz to, ka Likuma par pašvaldībām 15.panta piektā apakšpunkta 5.punkts ir „rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.)”. Arī Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta ceturtā daļa nosaka, ka „pašvaldības iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē”. Ar to vēlos uzsvērt, ka viena no pašvaldību funkcijām, kas nostiprināta Latvijas Republikas tiesību aktos, ir kultūras saglabāšana, un to lielākā daļa pašvaldību, manuprāt, ir veikušas godprātīgi. Tāpēc, ja savstarpējās sadarbības procesā rodas problēmas, aicinu konkrētās situācijas kontekstā tās konstruktīvi risināt ar attiecīgo pašvaldību.3.     Jautājumā par dotāciju, kas paredzēta pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, jau esmu paudis viedokli gan valdībā, gan plašsaziņas līdzekļos, gan arī, šā gada jūlijā tiekoties ar pašvaldību mūzikas un mākslas skolu direktoriem. Uzskatu, ka Latvijas kultūrizglītības sistēma, jo sevišķi tās pirmais posms – profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolas – ir svarīga valsts kultūrpolitikas sastāvdaļa, un tai ir būtiska nozīme gan Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktības nodrošināšanā, gan radošas un ekonomiski konkurētspējīgas sabiedrības veidošanā. Uzsveru – valsts dotāciju noteikti jāturpina piešķirt, jo pretējā gadījumā tiktu nopietni apdraudēta Latvijas unikālā kultūrizglītības sistēma.Kā jau Kultūras ministrijas līdz šim izplatītajā informācijā minēts, saskaņā ar Finanšu ministrijas un sociālo partneru ierosinājumu un nekonsultējoties ar atbildīgo ministriju, kā arī izslēdzot jebkādu diskusiju iespējamību, 2009.gada budžeta grozījumu gatavošanas procesā dotācijas summa, kas bija paredzēta mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba apmaksai atlikušajiem 2009. gada mēnešiem (5,6 milj. Ls), tika samazināta līdz 0Ls. Lai novērstu draudošo situāciju, Kultūras ministrija pirms budžeta grozījumu apstiprināšanas galīgajā variantā rada iespēju, pārdalot Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai paredzēto finansējumu, novirzīt līdzekļus  Ls 1 042 356 apmērā pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai. Kopš 2009.gada gada sākuma KRIIC strādā pie kultūrizglītības sistēmas optimizācijas modeļiem. Viens no tiem saistīts ar strukturālām reformām –ar 2010./2011. mācību gadu no 10 mūzikas un horeogrāfijas vidusskolām līdzšinējo vidusskolu statusu tiek plānots saglabāt 4 – 5 izglītības iestādes, bet pārējās pārveidot par profesionālās ievirzes mūzikas izglītības iestādēm. KRIIC šo modeli ir prezentējis gan Kultūras ministrijas Nacionālajai Kultūras padomei, gan Saeimas Izglītības un kultūras komisijai, saņemot minēto institūciju akceptu. Strukturālās reformas pamatuzdevums ir uzlabot kultūrizglītības kvalitāti samazināta valsts budžeta finansējuma apstākļos. Lai saglabātu kultūrizglītības sistēmu, tiek izskatīta arī iespēja nostiprināt valsts, pašvaldību un vecāku līdzdalību kultūrizglītības finansēšanā, sabalansējot atbildību starp visām trim pusēm.4.     Par lēmumiem, ko Dziesmu un deju svētku sagatavošanas un norises kontekstā savas kompetences ietvaros pieņem Kultūras ministrija, jau pirms lēmumu pieņemšanas tiek informēta Aģentūra, kuras nozīmīgi sadarbības partneri, tostarp arī viedokļa par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un ilgstpēju izveidē, ir virsdiriģenti/virsvadītāji. Līdz šim, risinot Dziesmu un deju svētku saglabāšanai nozīmīgus jautājumus, virsdiriģentu/ virsvadītāju pārstāvji ir tikuši iekļauti Kultūras ministrijas veidotajās konsultatīvajās padomēs un darba grupās. Šo sadarbību aicinu turpināt.Aicinu vēstules autorus sekot līdzi lēmumu pieņemšanā, kas ir valdības līmeņa kompetence. Līdzdalības nosacījumus lūgums skatīt Latvijas Republikas Ministru kabineta mājas lapā www.mk.gov.lv.Ar cieņukultūras ministrs                                                              Ints Dālderis