«Nepieciešamību veidot jaunu padomi noteica tas, ka šīs padomes darbības nolikums bija jāsaskaņo ar pārējām Kultūras ministrijas konsultatīvo nozaru padomēm, jo Literatūras un grāmatniecības padomei kā vienīgajai bija noteikts garāks darbības termiņš - proti, trīs nevis divi gadi kā pārējām», saka KM sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Zvirbule, taču nenoliedz, ka paziņojums iepriekšējiem padomes locekļiem izsūtīts tikai elektroniskā veidā.
«Sanāk, ka darbojas divas padomes, jo e-pastu par juridisku dokumentu uzskatīt nevar, taču reāli uz sanāksmēm tiek aicināta tikai viena - nesen izveidotā padome, ignorējot iepriekšējas padomes locekļus», konstatē Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs un iepriekšējās Literatūras un grāmatniecības padomes loceklis Tenis Nigulis.
Vecā padome apšauba arī jaunās padomes sastāvu, kur vienu organizāciju, piemēram, Latvijas grāmatnieku ģildi pārstāv četri tās biedri, taču nav ekspertu no lielākajām un vecākajām literatūras un grāmatniecības nevalstiskajām organizācijām, kā Latvijas Rakstnieku savienība vai Latvijas Grāmatizdevēju asociācija. Šeit problēmu KM pārstāvji nesaskata, jo neesot noteiktas padomes pārstāvniecības kvotas - cik un kāda statusa personām padomē ir jābūt pārstāvētām.
«Padome ir sadarbības institūcija, tāpēc svarīgi, lai tās locekļi nevis tikai formāli pārstāvētu nozares organizācijas, bet lai tie vienlaikus būtu arī rīcības cilvēki, kas praksē apliecinājuši, ka savā darbībā spēj īstenot valsts kultūrpolitikas mērķus. Jaunās padomes locekle Inese Zandere, piemēram, ir gan Latvijas Rakstnieku savienības biedre, gan Latvijas Jaunatnes un bērnu literatūras padomes valdes locekle, gan arī galvenā redaktore izdevniecībā "Liels un mazs", kas ir arī Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas locekle», uzsver Kristīne Zvirbule.
Latvijas literatūru un grāmatniecību pārstāvošās organizācijas satrauc arī finansējuma samazinājums nozarei. Latvijas valsts finansējums ik gadu tikai samazinoties, lai gan literatūra, poligrāfija un prese ir lielākā radošā industrija Latvijā. KM pieņemtajā memorandā “Kultūra 2010” paredzēts, ka finansējumam katru gadu jāpieaug par 10%, bet reāli finansējums samazinājies par 11%. Arī šīgada mērķprogrammā “Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi” literatūrā atbalstīti tikai 2 pasākumi, turpretī mūzikas nozarē atbalstīts 21 pasākums.
Šo vēstuli iesniegusi un parakstījusi Latvijas bērnu un jauniešu literatūras padome, Latvijas dramaturģijas ģilde, Latvijas grāmatizdevēju asociācija, Latvijas literatūras centrs un Latvijas poligrāfijas centrs.
Literatūras un grāmatniecības padome darbojas kā konsultējoša institūcija KM, veidojot grāmatniecības politiku.