Kuluāros izskan Kariņa kā premjera vārds

Kariņš norādīja, ka pašlaik situācija ir ļoti neskaidra un jāredz, kā tā attīstīsies, proti, vai Attīstībai/Par! nevēlēsies izvirzīt citu kandidātu, ņemot vērā, ka tā ir tā dēvētā jaunā partija. Jau vēstīts, ka prezidenta un partiju tikšanās dienā viens no A/P!  līderiem Artis Pabriks savu kandidatūru atsauca.

Vēlāk tapa zināms, ka A/P! arī kā partija neuzstās uz premjera amata kandidātu no savām rindām, un saskata iespēju vienoties par kompromisa kandidātu no citu politisko spēku izvirzītajiem politiķiem. To žurnālistiem pastāstīja A/P! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš klāstīja, ka divi mēneši ir pagājuši, cīkstoties personībām un jauno partiju izvēlētajiem kandidātiem, tāpēc beidzot jāatrisina šis samezglojums. Pabriks esot guvis skaidru pārliecību, ka no A/P! rindām izvirzītam premjera amata kandidātam atbalstu nodrošināt neizdosies, tāpēc viņš savu kandidatūru nolēmis atsaukt.

Ja Kariņš saņemtu prezidenta nomināciju, partijas varētu par valdības sastāvu vienoties vienas nedēļas līdz desmit dienu laikā. A/P! tādā gadījumā atbalstītu viņa kandidatūru.

"Mēs redzam - partijas ir spējīgas vienoties, ka ir priekšnoteikumi tam, lai vienotos par citu Ministra prezidenta amata kandidātu no ievēlētajām labēji centriskajām partijām, kuri līdz šim vēl nav tikuši nominēti," teica Pabriks. Ņemot vērā, ka Roberts Zīle (NA) ir noraidījis runas par savu kandidatūru, šobrīd Krišjānis Kariņš būtu atbalstāma kandidatūra.

Vai sarunās varēs iesaistīties arī Zaļo un zemnieku savienība, ņemot vērā Jaunās konservatīvās partijas iebildumus pret šī politiskā spēka dalību valdībā, ir risināms jautājums, taču pašlaik galvenais priekšnoteikums ir Valsts prezidenta lēmums nominēt Kariņu.

"Es personīgi uzskatu, ka valdību ir iespējams izveidot līdz Ziemassvētkiem, tas, protams, ir ļoti ambiciozi, bet katrā ziņā vienoties par koalīcijas apveidu, vienoties par lielajām reformu prioritātēm, to ieviešanas modeli un iespējamo portfeļu sadalījumu – par to ir iespējams vienoties tuvākās nedēļas laikā un, vēlākais, līdz Jaungadam izveidot valdību," prognozēja Pavļuts.

Viņš sacīja, ka partijas var vienoties par kompromisa kandidātu no citu partiju izvirzītajiem, izņemot tos, kuri jau bija nominēti šim amatam. Pavļuts norādīja, ka A/P! neuztur savu nomināciju kopumā.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) frakcijas vadītājs Raivis Dzintars teica, ka būtu svētīgi dzirdēt paša Kariņa apliecinājumu par gatavību kandidēt uz premjera amatu un izveidot valdību, bet NA būs gatava turpināt konsultācijas ar partijām.

"NA būtu gatava apspriest šādu scenāriju. Būtiskākais nav, kurš būs premjerministra amata kandidāts, bet būtiskākais ir, vai viņš spēj nodrošināt nepieciešamo vairākumu, sabalansēt intereses un vienoties par uzdevumiem," teica Dzintars un piebilda, ka par konkrētu partiju atbildības sfēru sadali vēl nevajadzētu sākt runāt.

NA iepriekš uzsvērusi, ka koalīcija būtu jāveido vismaz piecām partijām, lai tiktu nodrošināts pietiekams balsu skaits un lielāka koalīcijas stabilitāte. Taču no Dzintara izteikumiem izriet, ka tad, ja "partijas nav gatavas pārlēkt šo latiņu, tad tā, iespējams, ir par augstu", tomēr NA pusē esot spēcīgāki argumenti, kāpēc valdības stabilitātes vārdā būtu nepieciešama piecu nevis četru tā saucamo labēji centrisko partiju koalīcija.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Uldis Augulis pauda, ka vispirms labprāt sagaidītu paša Kariņa paziņojumu par gatavību censties izveidot valdību, nevis balstītos uz baumām. 

Pēc tikšanās ar prezidentu Jaunās Vienotības frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis komentēja, ka pārstāv mazāko frakciju Saeimā, tāpēc Krišjānis Kariņš "nāktu talkā, ja būtu īsta politiskā krīze un neizdotos atrast citu premjera amata kandidātu". 

Pašlaik kandidātus esot jāpiedāvā A/P!, NA vai zaļzemniekiem, kuriem ir vairāk mandātu Saeimā.

Jau vēstīts, ka pirmdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka atsauks pirms divām nedēļām nominētā Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūru premjera postenim. Gobzems nespēja sastādīt Ministru kabinetu viņam dotajā laika posmā, kuru caurvija ne tikai publiska savstarpējās nepatikas demonstrēšana JKP un ZZS starpā un KPV LV un Attīstībai/Par! starpā, kā arī jautājums par Gobzema iespējām saņemt pielaidi valsts noslēpumam.

Vēl pirms Gobzema valdību izveidot tika aicināts JKP līderis Jānis Bordāns, bet arī viņa centieni beidzās ar fiasko.

(papildināts ar Latkovska teikto)