Protams, liels paldies AMP, kas arī atsaucas un šos dzīves pabērnus nogādā slimnīcā, kur viņi var atsilt un izdzīvot līdz nākamajam rītām. Esmu jau rakstījis šādas vēstules dažādiem masu līdzekļiem, bet izņemot paldies par aizskustinošu stāstu tālāk neesam tikuši. Rīgā ir viena atskurbtuve un tikai dažas patversmes, tas ļoti sarežģī šo personu nogādāt tajās. Ja bomzītis dzīvo Sarkandaugavā viņš nekad negribēs doties uz Maskavas ielu vai Bebru ielu, kas atrodas Imantā, un izskaidrojums tam ir ļoti vienkāršs, jo tā ir teritorija, kur pa dienu viņš nevar atrast sev iztiku. Patversmēs ir savi noteikumi kurus viņiem ir grūti izpildīt, piemēram, būt skaidrā, bet kā tu vari ziemā pie mīnus grādiem būt visu dienu skaidrā, ja ir auksti. Maskavas ielu patversmes pieņem vakarā no plkst. 18.00 un dzen ārā jau plkst.7 no rīta. Tā, lūk, arī viņi pa dienu uzņem alkoholu, un, lai nenomirtu sniega kupenā, vakarā meklē patvērumu dzīvojamo māju kāpņu telpā, kur iemiegot bieži vien viņi savas dabiskās vajadzības nokārto turpat biksēs, kas savukārt izraisa nepatīkamu smaku, un tāpēc namu iemītnieki sauc palīgā policiju. Parasti šīs personas ir ļoti grūti pamodināt, taču, kad tas izdodas, viņi ir ļoti neapmierināti, ka tikuši traucēi. Teorētiski šī persona ir jānogādā patversmē, protams, ja viņš to vēlas, bet, kā jau rakstīju, to viņi nevēlas, jo no rīta ir jāmēro garš atpakaļceļš uz savu rajonu. Tā tas notiek katru vakaru no gada uz gadu.Daži nomirst, daži nāk klāt. Esmu minējis, ka vajadzētu ziemās katrā rajonā izvietot armijas teltis ar krāsniņām,kur caurie zābaki varētu pārnakšņot, bet tas droši vien nav kāda intresēs. Es kā policists varu ar šiem cilvēkiem strādāt tikai likuma robežās, un man nav iespējas viņus nogādāt piespiedu kārtā ārstēties no alkohola vai aizvest uz patversmi, ja viņi to nevēlas.Varētu par šiem jautājumiem gari diskutēt, bet tas nav jādara sarakstoties ,bet gan reāli sanākot kopā kungiem un lemt, kā šo bomžu problēmu atrisināt. P.S. Nekad neesmu nevienu bomzīti fiziski ietekmējis.
Kur cauriem zābakiem pārnakšņot?
2008.gada 3.maija numurā izlasīju rakstu Rīgas caurie zābaki un esmu sašutis, jo strādāju jau septiņus gadus Rīgas pašvaldības policijā un rakstā izlasu,ka mēs esam tie, kas fiziski ietekmē personas bez patstāvīgas dzīves vietas, tautā tā saucamos bomžus. Man gribās bļaut un kliegt, jo šo gadu laikā esmu daudziem izglābis dzīvību, kad viņi apčurājušies guļ sasalušā peļķē vai pakrituši kādā citā vietā pēc krietnas alkohola devas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.