Par to, kā latviešu tauta jūtas. Par to, kā jūtamies, klausoties premjeru angļu valodā stāstam par Latvijas diženajiem panākumiem ekonomikā. Aināra Šlesera neizdošana tiesu varas iestāžu pārbaudei ir kaitinoša. Bet ne jau par to diendienā ir sašutusi tauta - Jānis un Mārīte, kas skaita santīmus, lai samaksātu par dzīvokli un pabarotu bērnus.
Tauta ir sašutusi par to, kā taupa cilvēks un kā "taupa" valdība. Kā drosmīgi tiek grieztas skolotāju, mediķu un policistu algas un runāts par vēl lielāku drosmi - griezt pensijas.
Bet premjera birojs paaugstina algas, nogriezis tās strādniekam uz ielas.
Tā ir jaunā Latvijas valdošā šķira, ierēdniecība, nē, ne jau parastā, bet birokrātijas izlase, īstie saimnieki šajā zemē.
Strukturālās reformas, īpaši valsts sektorā, bremzē. Lielās konsolidācijas smagums tiek iznests tikai un vienīgi uz vienkāršo cilvēku pleciem. Par to ir sašutusi latviešu tauta, Latvijas sabiedrība.
Jaunievēlētais prezidents Andris Bērziņš sāka ar to, ka atvainojās tautai. Par to, ka cilvēki ir spiesti braukt prom no dzimtenes. Lai tauta paliktu, acīmredzot nepietiks ar to, ka trīs oligarhus noķers, ieliks cietumā un uzdejos kapusvētkos.
Nepietiks ar svešu valstu finansētu organizāciju pēc visiem mārketinga likumiem ieborētu saukli "karš ar oligarhiem". Ir vajadzīgs īsts piedāvājums.
Citādi Valdis Zatlers paliks tautas atmiņā kā vienas dienas varonis. Cilvēks, kurš mēģināja izkombinēt otro termiņu, bet zaudēja Bērziņam. Jānis Streičs Valda Zatlera pašcieņas izvirdumu nosauca par svētīgu un labu. Personīgais Valda pašcieņas izvirdums jānomaina Latvijas valstsvīra pašcieņai. Jo vieglākais ceļš ir uz Vienotības biroju. Tur mēslu mešana ir aizmirsta. Tur gaida, lai tiktu atpakaļ vecajos laikos.
Esmu par jaunu, lai to atgādinātu. Citēšu cienījamo Marinu Kosteņecku: Valdim Zatleram reiz tomēr būs jāstāv Dieva priekšā un jāatbild par to, ka bija iespēja.