"Man liktos draudi un raganu medības ir tas, ka mēs meklējam un atrodam vienu [..], kas pasaka, ka viņš ir parakstījies par krievu valodu un pārējie ir tie, kas tup krūmos. Tas, manuprāt, ir netaisnīgi un selektīvi attiecībā pret to deputātu, kas tomēr ir drosmīgi pateicis, ka viņš to ir izdarījis," portālam Diena.lv atzina J. Kursīte-Pakule.
Tāpat viņa uzsvēra, ka ir iespējams pieņemt, ka deputātam ir sava privātā telpa un vēlme uzzināt šādu informāciju būtu privātās telpas aizskārums, tomēr tādā gadījumā deputāti varēs darīt, ko grib.
"Ir zvērests, kur ir pamatlieta, kas ir solīta un, ja ir pārkāpta, tad ko mēs tādā gadījumā varam prasīt no ierindas pilsoņa? Tad viņš arī var teikt, es solīju vakar atdot parādu, bet nesanāca. Ir runa par to, lai būtu vienlīdzīga attieksme gan pret Kabanovu, kas pateica, gan pret tiem, kas slēpj," skaidroja deputāte.
Līdzīgās domās ir arī mandātu komisijas deputāts Kārlis Seržants (ZZS), kurš uzsvēra, ka šajā gadījumā ir runa tikai par deputātiem, kuri ir pārkāpuši Saeimas deputāta zvērestu: "Nākošreiz, pieņemsim, būs situācija, ka kāds izdomās sarīkot referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības un pievienošanos Krievijai, tad mēs arī nevarēsim konstatēt, kas ir iniciators, kas ir atbalstītājs?"
Jau ziņots, ka sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka pauda bažas par mandātu komisijas vēlmi noskaidrot, kuri no Saeimas deputātiem parakstījušies par grozījumiem Satversmē. Viņasprāt, tā ir ļoti bīstama iniciatīva, jo šādas "raganu medības" apdraud demokrātijas un vārda brīvības vērtības.
Tāpat vēstīts, ka saņemot lielu sabiedrības atbalstu tautas iniciatīvu platformā www.manabalss.lv, Saeimas frakcijām un Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegta likumdošanas iniciatīva noteikt lielāku atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu.
Kā aģentūrai LETA stāstīja iniciatīvas autori Armands Geriks un Roberts Griškevičs, ar savu priekšlikumu viņi vēlējušies piešķirt dziļāku jēgu Saeimas deputāta zvērestam un stiprināt Saeimas deputāta institūcijas reputāciju.
Ierosinājuma autori norāda, ka tradicionāli zvērests kalpojis par augstāko savu vārdu patiesības apliecinājumu, definējot nepārkāpjamus ideālus, zvēresta laušana nav savienojama ar godu un tā esot pielīdzināma nepatiesas liecības došanai. "Tādēļ uzskatām par kļūmīgu esošo situāciju, kad Saeimas deputāta zvēresta laušana Saeimas kārtības rullī ir pielīdzināta nenozīmīgam pārkāpumam, par kuru paredzētais sods ir rājiens. Tas degradē zvēresta nozīmi un diskreditē Saeimas deputāta statusu, kā arī mūsu valsti," teikts iesniegumā.