Viņš atkārtoti uzsvēra, ka "tiesa var apturēt šādu procesu, tikai tad, ja tas draud ar bezjēdzīgu tiesas spriedumu, šajā gadījumā mēs neredzējām argumentu, ka tiesas spriedums varētu būt neizpildāms". Un tā kā politiķi tiesā ar prasību vērsušies pārāk novēloti, Kūtrim nākas piekrist, ka netieši šajā situācijā tiesnešus mēģināts ieraut politiska lēmuma pieņemšanā, atbildību par referenduma norisi pārnesot uz tiesas pleciem.
"Noteikti, ka šis process par konkrēto likumprojektu valstī uzsākās krietni senāk un krietni senāk to varēja risināt, šobrīd tas bija pēdējais brīdis, pēdējais līdzeklis, ko izmēģināja apstrīdēt," sacīja Kūtris.
Raidījums gan norāda, ka tikmēr politiķi tagad steidz tiesas lēmumu slavēt un vairās to komentēt. Kā arī liedzas, ka atbildību par referenduma nenovēršanu mēģinājuši no sevis noņemt.
"Nekādā gadījumā, jo Satversmes tiesas priekšsēdētājs bija izteicies, ka teorētiski šāda referenduma apturēšana ir iespējama, un, kas attiecas uz nacionālo apvienību, mūsu ministri arī iepriekšējos referenduma posmos pret līdzekļu piešķiršanu referendumam tieši pamatojoties uz to, ka mūsu skatījumā tas ir antikonstitucionāls," raidījumam sacīja nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars.
Savukārt Saeimas priekšsēdētājā Solvita Āboltiņa (Vienotība) skaidroja: "Šajā brīdī es tiešām gribu atgādināt, ka ikviens cilvēks ir valsts un ikviens var ietekmēt šos lēmumus, bet ir kaut kādi lēmumi, kuri ir jāpieņem kompetenti, un kompetento lēmumu par kaut kā atbilstību vai neatbilstību Satversmei var lemt mūsu valstī tikai ST."
Taču šī gan nav pirmā reize, kad politiķi ST mēģina iesaistīt politiskajos procesos. de facto atgādina, ka spilgtākais piemērs bija mehāniska pensiju samazināšana Dombrovska pirmās valdības laikā. Tolaik politiķi par šādu soli izšķīrās, labi zinot, ka tiesa to neatbalstīs un lēmumu atcels. Taču tas uz laiku ļāva atrisināt finansiālās problēmas, bet atbildība par kļūdas labošanu bija Satversmes tiesai.
Prezidenta padomnieks Edgars Pastars gan sacīja, ka "ST vienmēr atrodas pa vidu tiesībām un politiku. (..) tiesvedība ir iespēja saņemt atbildes, kuras ir politiski neitrālas, šīs atbildes ir tā vērtas lai viņas palūgtu un saņemtu".
Pretējās domās gan ir bijušais ST priekšsēdētājs Aivars Endziņš, kuraprāt politiķi līdz šim bijuši pārāk miegaini un visticamākais nav līdz galam noticējuši iespējai, ka krievu valodas statusa jautājums varētu nonākt līdz tautas nobalošanai. Šobrīd tas esot bijis mēģinājums tiesu mudināt uz politisku lēmumu.