Viņš arī atzina: tas, ka šis finansējums ātri dilst, ir jautājums, bet valdībai un Saeimai ir jādomā, ko darīt, lai šo naudu neiztērētu tur, kam šī nauda nav paredzēta.Kā _Diena.lv_ jau vēstīja, ST pirmdien atzina, ka no 1.jūlija noteiktā vecuma un izdienas pensiju samazināšana par 10% un strādājošo pensionāru pensiju samazināšana par 70% nav likumīga no lēmuma pieņemšanas brīža un ieturējumi pensionāriem jāatmaksā. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) pieļāvis: iespējams, būs nepieciešami budžeta grozījumi. Tā kā Latvija ir uzņēmusies saistības nākamgad ievērot noteiktu valsts budžeta deficīta līmeni, un tajā šādi papildu izdevumi nav ierēķināti, lai ievērotu deficīta līmeni, būtu jāveic attiecīgi izdevumu samazinājumi citās sfērās, pirmdien medijiem paziņoja Finanšu ministrija. Lai nodrošinātu pensiju izmaksu pilnā apmērā, nākamgad valsts budžetā būs nepieciešami 100,8 miljoni latu, bet pensionāriem atmaksājamā summa varētu būt aptuveni 83 miljoni latu, liecina labklājības ministra teiktais."Ja zinām, ka sociālajā budžetā nav skaidrās naudas, kā var izmaksāt, jābūt skaidrībai, kā šo naudu dabūt," tā G.Kūtris intervijā pamatoja tiesas noteikto termiņu nākamā gada 1.martu, līdz kuram jāizbeidz noteiktie ieturējumi no pensijām un jānosaka kārtība, kā ieturētais pensionāriem tiks kompensēts.
Viņš piebilda: ja pensionāri varēja izturēt sešus mēnešus, "piedodiet mums, bet divus mēnešus varbūt var vēl izturēt", ja vien Saeima nenolemj ātrāk.
Savukārt, atbildot uz pensionāru kritiku, ka ieturējumu atmaksas termiņš noteikts ļoti garš - līdz 2015.gadam -, tādējādi ar otru roku atkal pasliktinot pensionāru stāvokli, G.Kūtris kā argumentus izmantoja prognozes par ekonomiskās krīzes ilgumu. Pēc viņa vārdiem, nav zināms, kad krīze beigsies. Kad tika pieņemts šis lēmums, tika plānots, ka tas varētu atrisināties līdz 2012.gadam. ST pieņēmusi šo skaitli kā tādu, kas ir reāls, lai izietu no ekonomiskās krīzes, un uzreiz pēc krīzes tādējādi paliek vēl tikai pusotrs gads.
"ST dzīvo reālā valstī un domā par reālo spriedumu izpildi, lai nenodarītu ļaunumu pārējiem," piebilda G.Kūtris.
ST noteikusi: ja Saeima nepilda tās spriesto, tad atmaksāšana jāsāk no 1.marta, turklāt tādā veidā, kā pensija tika ieturēta - proti, vienā mēnesī neizmaksātā pensijas daļa būtu arī jāatlīdzina vienā mēnesī.
G.Kūtris uzsvēra, ka nevienā no dokumentiem, ko ST iesniedza valdība vai parlaments, neparādās norādījums no starptautisko aizdevēju puses, ka ir jāsamazina pensijas, tas ir Latvijas valsts rīcības veids, kā finansējumu iegūt. Ja starptautiskie aizdevēji būtu ko teikuši, tad teiktu, ka tā ir komanda no ārzemēm, bet tagad tas ir pašu izdomājums, teica tiesas priekšsēdētājs.
Tiesas priekšsēdētājs arī intervijā stāstīja, ka spriedumā minētas trīs starptautiski izstrādātas metodes, pēc kurām aprēķināt summu, par kādu zemāk valsts
vairs nevarētu atņemt cilvēkam. Tie ir 140-160 lati - atkarībā no metodes.
Patlaban ST vērtē vēl divus apstrīdētus valdības un Saeimas lēmumus. Tiesnešu algu samazināšanas lietā spriedumam jābūt līdz 18.janvārim. Attiecībā uz māmiņu pabalstiem viņš norādīja, ka tā nav īsti tāda lieta kā pensiju lieta, šajā lietā esot daudz tiesisko jautājumu.