Rīgas kriminālpolicijas šefs Ķuzis: līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos pieaugs sīko noziegumu skaits, pirmās pazīmes jau ir
"Kādas proves mums bija zeltam Maxima?" telefona klausulē kādam pārjautā Rīgas kriminālpolicijas šefs Ints Ķuzis (46), sēžot pie lielā galda, viņš risina steidzamākos darba jautājumus. Par kādu zeltu ir runa, nav grūti uzminēt. Nolaupītais. Zelta un dārglietu laupīšana no veikaliem ir pēdējā laika Rīgas noziegumu aktualitāte numur viens, un to izmeklēšana notiek stingrā I.Ķuža uzraudzībā. Pagājušajā nedēļā viņš veselas trīs reizes izsaukts pie iekšlietu ministra Mareka Segliņa (TP). Jautājums ir karsts. Drīz vajadzētu kādu aizturēt, I.Ķuzis cerīgi nosaka. Tiesa, arī norāda: šīs laupīšanas nav nekas neparasts, un, pasliktinoties valstij ekonomiskajai situācijai, šāda veida noziegumi notiks arvien biežāk.
Svarīgi uzticēties
I.Ķuzis šajā situācijā nonācis īpaši svarīgā lomā, taču ļaudis, kuri viņu pazīst, saka — uz viņu var paļauties, ne velti viņš kāpis gan pa karjeras kāpnēm, gan guvis atzinību žurnālistu vidū. Pirms diviem gadiem viņš, piemēram, kļuva par raidījuma Degpunkta gada cilvēku, un tā vadītājs Kārlis Seržants norāda: "Atzīmējām cilvēkus, kuri ļoti labi dara savu darbu, un Ints Ķuzis neapšaubāmi ir viens no tiem. Līdz ko viņš kļuva par kriminālpolicijas vadītāju, Rīgā palielinājās noziegumu atklāšana, izņemto narkotiku apjoms. To nevarēja nepamanīt."
Būdams tukumnieks, I.Ķuzis savas darba gaitas sāka tieši Tukumā, uzreiz pēc atgriešanās no armijas, 1982.gadā, kā viņš pats saka, kļuva milicijā par ierindnieku. 11 gadu vēlāk viņš jau bija Tukuma policijas pārvaldes priekšnieks. Toreizējais un arī tagadējais Tukuma kriminālpolicijas priekšnieks Helmuts Lukačovs savu šefu atceras kā ļoti spēcīgu vadītāju, kurš prata labi sastrādāties ar kaimiņu policijas pārvaldēm, un to, ka viņš vēlāk pārcēlies darbā uz Rīgu, viņš vērtē kā pelnītu paaugstinājumu. Īpaši H.Lukačovs izceļ I.Ķuža cilvēciskumu — viņš pratis radīt uzticību ne tikai policistu vidū, bet arī barikāžu otrajā pusē, kas palīdzot atklāt noziegumus. Lai arī esot gados vecāks, H.Lukačovs aizvien I.Ķuzi uztver kā savu skolotāju.
"Ja tu katrā cilvēkā redzi noziedznieku, tad šādu cilvēku nevar laist pat šāviena tuvumā," I.Ķuzis pats izskaidro cilvēciskuma faktoru lomu — svarīgi reizēm ir noticēt, uzticēties, arī būt godīgam, un tas ļauj uzzināt, kas notiek barikāžu tajā pusē. "Nevar sēdēt tikai aiz galda un komandēt," uzsver I.Ķuzis. Tajā pašā laikā nedrīkst arī just līdzi, noziedzniekiem, cietušajiem vai viņu radiniekiem. Jāpaliek objektīvam. Bet svarīgi arī nepārvērsties par bezemociju sālsstabu.
Sākotnēji, pārnākot uz Rīgu, I.Ķuzis ieņēma kriminālpolicijas vietnieka amatu, bet četrus gadus vēlāk, kad viņa priekšnieks Jānis Vonda kļuva par kriminālpolicijas šefu visā valstī, viņs ieņēma J.Vondas krēslu. Tas viss notika, kad iekšlietu ministrs bija Māris Gulbis.
"Man Ķuzi toreiz raksturoja kā aktīvu, enerģisku, ļoti godīgu. Līdz šim arī neesmu dzirdējis neko tādu, kas liktu apšaubīt viņa godīgumu," komentē bijušais ministrs M.Gulbis un uzsver arī zīmīgu detaļu: "Viņā nav iedomības. Viņš nenomet klausuli, ja arī kāds parasts cilvēks viņam piezvana pa mobilo. Zinu konkrētu gadījumu par bērna pazušanu, Ķuzim piezvanīja, un viņš ātri noorganizēja un atrisināja šo lietu. Ir citi priekšnieki, kuri šādos gadījumos teiktu — ejiet un rakstiet iesniegumu."
Tā laika ministrijas valsts sekretārs un ilggadējs policijas struktūru cilvēks Juris Rekšņa I.Ķuzi raksturo kā ļoti talantīgu cilvēku: "Ar pistoli pa jumtiem neskraida, bet gan ķer noziedzniekus ar galvu." Viņš arī uzsver, ka I.Ķuzis esot ļoti komunikabls un ar labu humora izjūtu. "Patiesībā domāju, ka viņš ir viens no veiksmīgākajiem atradumiem policijā, un šis nav viņa pēdējais amats, kurā viņš strādā," ir pārliecināts J.Rekšņa.
Atšķirībā no vairākiem policijas priekšniekiem I.Ķuzis nevairās iet arī televīzijas kameru priekšā, atskaitīties un palielīties par policijas darbu arī sabiedrībai, un gandrīz vienmēr pēc veiksmīgām Rīgas kriminālpolicijas operācijām vai ķērieniem operatīvi tiek rīkotas preses konferences.
Bez sirmiem matiem
Jautāts par noziegumiem, kas viņam īpaši palikuši atmiņā, I.Ķuzis aizdomājas. "Nezinu, bet ir tādi, uz kuriem es aizvien nezinu atbildes." Piemēram? "Tas attiecas uz cilvēku pazušanu, atceros, ka Tukumā reiz pazuda viens jaunietis, divmetrīgs, viņam vajadzēja līdz mājām noiet vien 200 metru, bet pazuda." Atmiņā arī trīskārša slepkavība Ziepniekkalnā, kad tēvs nogalināja sievu un abus bērnus. "Dažkārt esmu domājis, vai ir kas tāds, kā priekšā cilvēki var apstāties, bet esmu sapratis, ka robežu nav."
Tiesa, tūlīt pat I.Ķuzis norāda, ka viņam nav neviena sirma mata. Kāpēc? Esot iemācījies nodalīt darba jautājumus no privātās dzīves un tiklīdz kā iziet laukā no policijas pārvaldes, visu var aizmirst. Viņš neesot tāds, kā rāda kriminālajos trilleros, -— saaudzis ar darbu. "Zinu cilvēkus, kuriem ir misijas sajūta, taču parasti tas beidzas ļoti smagi, rodas veselības problēmas, ir jāzina, ko tu vari un kas nav tavos spēkos. Vai tu vari pagriezt sauli uz otru pusi? Vai likt Daugavai tecēt pretējā virzienā? Nevari." Svarīgākais, viņaprāt, ir kolektīvs darbs, uzticēties cits citam. Līdz ar to no viņa darba neciešot arī ģimene, kurā aug divas meitas. "Es māku sakārtot savu laiku."
M.Gulbis piemin, ka esot dzirdēts, ka I.Ķuzis cilājot arī nopietnus svarus. "Tas bija kādreiz," uzzinājis šādu repliku, priekšnieks iesmejas. Tiesa, savulaik aizrāvies gan ar svariem, gan ar džudo. "Vajadzētu atgriezties." Sportu viņš uzskata par ļoti svarīgu dzīves sastāvdaļu. "Tas iemāca mērķtiecību un gribasspēku."