Tāpat savu karjeru turpināt ārpus Latvijas izvēlējies 21 zobārsts, 17 ķirurgi, 16 traumatologi, 13 internisti, 11 ginekologi, astoņi ģimenes ārsti, septiņi neiroķirurgi, kā arī vairāki pediatri, neirologi, kardiologi un citu specialitāšu mediķi.Atšķirīgs ir aizbraukušo mediķu darba stāžs - lielākai daļai jeb 89 aizbraukušo darba stāžs nepārsniedz piecus gadus, 61 tas ir robežās no pieciem līdz 10 gadiem, 44 - 10 līdz 20 gadu, bet 34 - virs 20 gadiem.LĀB biroja darbiniece profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumos Zane Upate pastāstīja, ka uz ārvalstīm strādāt dodas uzņēmīgākie un aktīvākie ārsti, no kuriem daudzi ir bijuši labi un atzīti speciālisti arī Latvijā.Galvenie ārstu sarunās ar LĀB minētie aizbraukšanas iemesli ir atlaišana no darba Latvijā, samazināts atalgojums un pārliecība, ka Latvijas medicīna turpmākajos trīs līdz četros gados netiks attīstīta."Aizbrauc tie, kurus atlaida no Rīgas 1.slimnīcas, arī uzņēmīgākie ārsti no lauku slimnīcām, kas nevēlējās turpināt darbu kādā no tuvējām ārstniecības iestādēm," sacīja Upate. Viņa arī piebilda, ka speciālistu stāstītais par darba pieredzi un apstākļiem ārvalstīs liek domāt, ka daļa no viņiem Latvijā vairs neatgriezīsies.
LĀB: darbā uz ārvalstīm pērn devies 231 ārsts
Uz ārvalstīm ar mērķi strādāt savā profesijā pērn devies kopumā 231 ārsts, liecina jaunākā Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) apkopotā informācija.Šo speciālistu vidū ir arī 24 ārvalstu pilsoņi, kas LĀB saņēmuši dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārzemēs.Visbiežāk darba meklējumos uz ārzemēm devušies anesteziologi - 28 speciālisti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.