Viņa pastāstīja, ka vēsturiskās ēkas jumts ir ļoti sliktā stāvoklī un sarežģītās konstrukcijas dēļ to ir teju neiespējami pilnībā notīrīt. Tagad izkusušais sniegs caur mūri sūcas arī pirmā stāva galerijās.
Turklāt bojājumi nav tikai kosmētiski - iespējamā apdraudējuma dēļ jau vajadzējis pārvietot vairākas gleznas. Pamatīgi pleķi uz griestiem un sienām parādījušies gan otrajā stāvā esošajā modernistu galerijā un mazajā izstāžu zālē, gan pirmajā stāvā. Muzeja darbinieki katru dienu un sargi arī naktīs rūpīgi seko līdzi, vai neparādās kādi jauni bojājumi.
"Ļoti ceram uz rekonstrukciju," uzsvēra Lāce.
Pagājušā gada rudenī beidzās konkurss par LNMM rekonstrukciju, kurā uzvarēja Lietuvas kompānija "Processoffice". Lāce sacīja, ka 17.janvārī Rīgas domē sāksies sarunu procedūra ar lietuviešu arhitektiem par rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi. Ja viss noritēs gludi, pārbūves darbi varētu sākties 2012.gadā.
Par Mākslas muzeja kritisko stāvokli šajā ziemā tikšot runāts arī ar Rīgas domes pārstāvjiem, taču Lāce atzina, ka pirms rekonstrukcijas nekādi nopietni ieguldījumi 105 gadus vecās ēkas nostiprināšanā, visticamāk, netiks veikti. "Tas, kas būtu jādara, ir ļoti sarežģīti," piebilda muzeja direktore.
Jau vēstīts, ka LNMM ēkas rekonstrukcijas konkursā par uzvarētāju pagājušā gada septembrī kļuva Lietuvas kompānija "Processoffice". Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe toreiz norādīja, ka par uzvarētāju atzītais projekts ir konservatīvs un piesardzīgs, visdelikātākais no visiem iesniegtajiem projektiem, kas, nepiedāvājot pārmēru modernu risinājumu, respektē esošo Rīgas pilsētbūvniecības situāciju.
LNMM ēkas rekonstrukcijas būvprojekta izstrādei Rīgas domes (RD) šā gada budžeta investīciju programmā atvēlēti 700 tūkstoši latu. Rekonstrukcijas un restaurācijas tehniskais projekts taps šogad, bet būvdarbi šajā objektā varētu sākties 2012.gadā un tiks pabeigti līdz 2014.gadam.
LNMM galvenā ēka Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, celta laikā no 1903. līdz 1905.gadam, ēkas arhitekts un muzeja pirmais direktors ir Vilhelms Neimanis. Pašlaik muzejs ir lielākā profesionālās mākslas krātuve valstī un ieņem nozīmīgu vietu kultūras vērtību uzkrāšanā, saglabāšanā un popularizēšanā Latvijā un ārvalstīs. Ik gadu muzeju apmeklē 70 līdz 80 tūkstoši cilvēku. Muzejā glabājas vairāk nekā 30 tūkstoši mākslas darbu vienību.