Platiem soļiem nomēru projektā minētos 14 metrus — izrādās, Aizsardzības ministrijas (AM) iecerētās jūras novērošanas sistēmas torņa pamati sniedzas gandrīz pāri visai kāpai, un līdz jūrai, kuras krasts ir krietni noēsts, paliek vien šaura liedaga strēle. Lai šajā vietā, kuru Dienai izrāda plānotā torņa kaimiņš Normunds Červinskis, Rojas kāpu aizsargjoslā īstenotu AM ieceri, ne vien jānorok kāpa, bet arī jānozāģē desmitiem priežu, kā arī jāizbūvē ceļš, pa kuru torņa būvtehnika varētu tikt līdz būvlaukumam pašā kāpas vidū. Ja būviecere tiks saskaņota, tornis sliesies 70 metru augstumā uzreiz aiz N.Červinska zemesgabala žoga.
Lēmumu par jaunas novērošanas sistēmas izveidi, ko veidos 13 torņi visā Latvijas piekrastes joslā, AM pieņēma pirms gada. Visus torņus paredzēts izbūvēt līdz 2010.gadam. Starptautiskā konkursā par sistēmas izveidi uzvarēja Spānijas informācijas tehnoloģiju uzņēmums Indra Sistems ar partneriem, to skaitā, Lattelecom uzņēmumu Citrus Solutions, kurš izstrādā torņu projektus.
Civiliem mērķiem
Jaunā novērošanas sistēma ļaušot veidot pastāvīgu attēlu par situāciju jūrā visā piekrastes garumā, stāsta Krasta apsardzes dienesta priekšnieks Hermanis Černovs. Sistēma nodrošinās iespēju konstatēt negadījumus jūrā ātrāk un precīzāk nekā līdz šim. Torņos būs uztādītas nakts redzamības kameras un siltumjutīgi sensori, kuri konstatēs par tālu jūrā nonākušus peldētājus, tādēļ migla vai nokrišņi netraucēs sistēmai novērot kuģu un cilvēku atrašanos jūrā
"Padomju Savienības laikos sistēma būvēta tikai ar vienu mērķi — neļaut cilvēkiem aizbēgt no Latvijas," skaidro H.Černovs. Arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no Skandināvijas valstu dāvinājumiem izveidotā antenas lokatoru sistēma ir savu laiku nokalpojusi. Tikmēr Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ļoti strauji pieaudzis kuģu skaits, arī tādu, kuri pārvadā bīstamas kravas, tādēļ vecā sistēma vairs nederot. "Jaunā sistēma būs kā preventīvs mērs, lai izvairītos no kuģu sadrusmes vai uzskriešanas uz sēkļa," precizē H.Černovs.
Sistēma atvieglotu arī mazāku peldlīdzekļu un slīkstošu cilvēku glābšanu. "Citreiz saņemam zvanu no mobilā, ka jūrā noslāpa jahtas motors, bet koordinātes nekādas nosaukt nevar," piemēru min H.Černovs. No torņos uzstādīšanai paredzētās aparatūras aptuveni 90% domāta civilās kuģošanas un cilvēku glābšanas vajadzībām, un tikai 10% — armijas vajadzībām, lēš H.Černovs.
Meklēs alternatīvas
Rojā AM pieder zemesgabals, uz kura atrodas no padomju laikiem mantots
lokators un dīzeļstacija, kuras plānots demontēt un uzbūvēt jaunās
sistēmas torņa komandpunktu, bet tālāk uz jūras pusi — arī pašu torni.
Tiesa, saskaņā ar Rojas teritorijas plānojuma karti, torņa būvēšanai
izraudzītā vietā ir ne tikai kāpā, bet arī intensīvās krasta
noskalošanas zonā — pēdējos desmit gados jūra aprijusi aptuveni 15
metrus sauszemes. Paredzams, ka vēl pēc desmit gadiem jūra čalos pašā
torņa pakājē. Projektētāji skaidro, ka stiprināšot kāpu no jūras puses,
taču atturējās lēst tā radītās papildu izmaksas.
Patlaban noris būvieceres sabiedriskā apspriešana, kura ilgs vēl pusotru nedēļu. "Līdz šim saņemtas 54 atsauksmes no tuvumā dzīvojošiem cilvēkiem — visās būviecere ir noraidīta," pastāstīja Rojas pagasta būvvaldes vadītājs Agris Jansons. Balstoties uz iedzīvotāju atsauksmēm, Rojas pagasta padomei būs jāpieņem lēmums par torņa būvieceres saskaņošanu.
Līdz tam AM neplāno pasūtīt vietas ģeoloģisko izpēti, lai pārbaudītu, vai grunts ir piemērota torņa izbūvei. "Ja Rojas iedzīvotāji teiks, ka nevēlas torni šajā vietā, meklēsim alternatīvas," saka AM preses pārstāvis Airis Rikveilis. Tiekoties ar iedzīvotājiem, AM pārstāvji gan esot teikuši, ka vietējo protestus var apiet ar valdības apstiprinātu īpašu rīkojumu, min kāds vietējais iedzīvotājs. Šī doma pavīd arī Vides ministrijas valsts sekretāra Gunta Puķīša atbildē — Aizsargjoslu likums paredz iespēju valsts nozīmes infrastruktūras objekta būvniecībai kāpās izcirst mežu un veikt būvdarbus, ja to ar rīkojumu akceptē valdība.
Rojas pašvaldība kā piemērotāku vietu tornim uzskata Rojas ostas teritoriju, apgalvojot, ka šādu priekšlikumu izteikusi arī AM pārstāvjiem. A.Rikveilis gan uzsver, ka "tāds priekšlikums nav bijis", taču piekrīt, ka "osta, kura ir robežsardzes jahtas un muita, ir loģiska vieta šādam tornim". Neoficiāli gan tiek minēts, ka ministrija nepiekrīt šim priekšlikumam, jo torņa plānošanai kāpā iztērēts jau daudz naudas, kura, torni būvējot ostā, aizietu vējā. Pērn torņu projektēšanai un citiem ar tiem saistītiem izdevumiem, arī ārvalstu ekspertiem no AM budžeta tērēti četri miljoni latu. Ministrijā nevarēja nosaukt summu, kāda līdz šim iztērēta tieši Rojas torņa projektēšanai, taču vidēji sanāk, ka viena torņa projektēšanai tērēti ap 300 tūkstoši latu. Kompromisa variants, paredzot torņa izbūvi ostā, panākts Saulkrastos un Pāvilostā.